Premjera preses sekretāre Līga Krapāne žurnālistiem atzina, ka valdība nevar samazināt šo iestāžu budžetu, bet tikai aicināt to darīt, jo tās ir neatkarīgas iestādes.
Savukārt iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Jaunais laiks", JL) aģentūrai BNS pauda sašutumu par neatkarīgo iestāžu apgalvojumiem, ka tās nespēj vairs samazināt savus budžetus.
"Neatkarīgās iestādes nav ne ar ko labākas par citām valsts institūcijām," piebilda Mūrniece. Viņa kategoriski iestājas par to, lai arī šīs iestādes samazinātu izdevumus.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) žurnālistiem paskaidroja, ka neatkarīgās iestādes ir aicinātas samazināt budžeta izdevumus vidēji par 10%, bet katrai iestādei samazinājuma apmērs var būt arī atšķirīgs.
Arī premjers Valdis Dombrovskis ("Jaunais laiks") žurnālistiem pastāstīja, ka viņš lūdzis visām neatkarīgajām iestādēm samazināt izdevumus par 10%, taču tikai Saeima un prezidenta kanceleja atsaukušās valdības vadītāja lūgumam - Saeima izdevumus var samazināt par 17%, bet prezidenta kanceleja par 2%.
"Pārējās iestādes informē, ka tās nevar samazināt izdevumus, tādējādi par to būs pabildu diskusijas," Dombrovskis norādīja un piebilda, ka diskusijas par budžeta samazinājumu turpināsies arī nākamnedēļ koalīcijas padomē un valdībā.
Ministru prezidents šonedēļ nosūtījis arī vēstules visām neatkarīgajām iestādēm ar lūgumu nākamgad izdevumus samazināt vēl par 10%.
Aģentūras BNS veiktā aptauja liecina, ka neatkarīgās iestādes neredz iespējas par 10% samazināt izdevumus nākamajam gadam, neapdraudot pamatfunkciju veikšanu.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba aģentūrai BNS sacīja, ka Valsts kontrole (VK) nevar samazināt budžetu par 10%, jo pretējā gadījumā ir apdraudēta pamatfunkciju veikšana. VK atbildes vēstulē Dombrovskim norādījusi, ka nepiekrīt matemātiskai pieejai, samazinot valsts izdevumus, bez funkciju izvērtējuma.
Šā gada budžeta grozījumos VK ir paredzēti 3,28 miljoni latu, bet Finanšu ministrijas piedāvātā bāze nākamajam gadam ir 2,7 miljoni latu. Sudraba skaidroja, ka jau šogad ir atlaisti 30 darbinieki un samazināts īrējamo telpu un darbinieku atlīdzību apmērs, taču bez šiem pasākumiem nākamgad būs vēl jāsamazina revidentu atalgojums.
Sudraba pirms budžeta apstiprināšanas nevēlējās atklāt, par cik procentiem plānots samazināt atalgojuma fondu.
Prezidenta Preses dienestā aģentūrai BNS pavēstīja, ka prezidenta kanceleja ir radusi iespēju vēlreiz samazināt iestādes budžetu par 50 tūkstošiem latu, par ko informēta arī Finanšu ministrija.
Kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols aģentūrai BNS atzina, ka kanceleja savas iespējas ir jau izsmēlusi.
"Mēs varam izstiepties un sarauties, bet par desmit procentiem nevaram samazināt izdevumus. Augstākais par trijiem procentiem varam samazināt, tie ir piecdesmit tūkstoši latu, bet, ja vēl ir jāīsina, tad es nezinu..." Ozols sacīja.
Viņš uzsvēra, ka vēl pie lielāka izdevumu samazinājuma tiks būtiski ierobežota prezidenta darbība. Tas gan nenozīmē, ka prezidents neveiks savas pamatfunkcijas, bet ierobežos, piemēram, ārzemju komandējumu skaitu. Nākamā gada budžetā prezidenta vizītēm plānoti 300 tūkstoši latu, un, iespējams, šī pozīcija vēl tiks pārskatīta.
Prezidenta nākamā gada budžets plānots 2,29 miljonu latu apmērā. Pēc šā gada budžeta grozījumiem prezidenta kancelejas budžets ir 2,2 miljoni latu, taču šajā summā nav iekļauts finansējums ārvalstu vizīšu nodrošināšanai, kas ir 270 tūkstoši latu.
Savukārt prokuratūras budžetu samazinot par 10% jeb 900 tūkstošiem latu, iespējams, vajadzēs atlaist 67 prokurorus vai 230 darbinieku, aģentūrai BNS iepriekš teica ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Ja nolems atlaist 230 darbinieku, pēc Maizīša domām, vairs nebūs iespējams uzturēt līdzšinējo prokuratūras iestāžu skaitu. Patlaban visā Latvijā ir 51 prokuratūras iestāde, kurās strādā aptuveni 500 prokuroru.
Maizītis gan vēl nevarēja atbildēt, kuru no variantiem izvēlēsies, uzsverot, ka jāsagaida vēl valdības un Saeimas lēmums par nākamā gada budžetu.
Savukārt tieslietu ministrs Mareks Segliņš (Tautas partija) saņēmis Tiesnešu biedrības vēstuli, kas raksturo situāciju šajā jomā. Biedrība norāda, ka, vēl par 10% jeb aptuveni 2,5 miljoniem latu samazinot finansējumu tiesām, paildzināsies jau tā garie lietu izskatīšanas termiņi un sabiedrībai tiesas kļūs nepieejamākas.
Par situāciju tiesu sistēmā Segliņš informēs premjeru, skatot valdībā nākamā gada budžetu.
Jau vēstīts, ka valdība pagājušajā nedēļā sāka aktīvu darbu pie budžeta un budžeta likumprojektu plāno iesniegt Saeimā 23.oktobrī.