Pēc šodien valdības sēdē aiz slēgtām durvīm notikušajām diskusijām jautājuma skatīšana tiks turpināta piektdien. Līdz šim laikam Finanšu ministrija papildus izvērtēs vairāku ministriju priekšlikumus.
Patlaban paredzēts, ka Ministru prezidenta alga būs lielākā kopējā atalgojuma sistēmā valsts pārvaldē, taču Valsts prezidenta alga šajā sistēmā netiks iekļauta.
Iebildumus pret pašreizējo likumprojekta redakciju valdības sēdē izteica aizsardzības ministrs Imants Lieģis. Viņš aģentūrai LETA sacīja, ka Aizsardzības ministrija iebildusi pret karavīru pārcelšanās pabalstu un piecu gadu izdienas pabalstu neiekļaušanu vienotajā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā.
Valdība konceptuāli atbalstījusi, ka vienotajā sistēmā tiks iekļauti karavīru pārcelšanās pabalsti, taču nav devusi atbalstu piecu gadu izdienas pabalstiem.
Lieģis sacīja, ka līdz gada beigām karavīriem tiks izmaksāti piecu gadu izdienas pabalsti, taču pēc tam minēto pabalstu izmaksa tiks pārtraukta. Aizsardzības ministrija gan plāno tos nākotnē atjaunot.
Minētie pabalsti karavīriem patlaban tiek maksāti pēc piecus gadus ilga dienesta, lai motivētu karavīrus dienēt bruņotajos spēkos.
Kā ziņots, valdības koalīcijas partijas vakar, 12.oktobrī, vienojušās, ka premjera alga būtu jāņem par pamatu atalgojuma noteikšanai valsts pārvaldē. Premjera alga šobrīd ir 1908 lati.
Sākotnēji bija plānots, ka par pamatu varētu ņemt Valsts prezidenta algu - 2208 latus, taču šāds priekšlikums tika noraidīts, jo prezidents vairāk veic reprezentatīvas funkcijas, pēc koalīcijas padomes sēdes iepriekš žurnālistiem skaidroja Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vents Armands Krauklis (TP).
Sākotnēji 29.septembrī Ministru kabinets konceptuāli vienojās, ka augstākais atalgojums valsts pārvaldē turpmāk varēs būt Valsts prezidentam - 2208 lati. Šo summu tika nolemts noteikt par augstāko iespējamo atalgojuma robežu valsts pārvaldē strādājošajiem.
Taču pagājušajā nedēļā lielākā daļa ministru nobalsoja pret prezidenta algas noteikšanu par augstāko valsts pārvaldē.
Kā liecina publiskotais valdības sēdes protokollēmums, par šādu ierosinājumu bijis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
Savukārt pret balsojuši ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), kultūras ministrs Ints Dālderis (TP), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) un vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).