Valmieras mērs Inesis Boķis informē, ka pilsētā darbojas 4 – 5 spēļu zāles, no kurām tikai viena – pilsētas centrā. Pērn pašvaldība azartspēļu nodoklī ieņēmusi 78 280 latu, šogad plānots – 70 780. Azartspēļu nodokli ieskaita pašvaldības, nevis valsts kasē.
“Tā nav būtiska daļa mūsu pilsētas ieņēmumos. Sabiedrība nekad nav bijusi sajūsmā par azartspēlēm, tā ir nelaime daudzām ģimenēm. Tomēr daļa sabiedrības spēlē, arī viņus ir jāsaprot. Pēc Jēkabpils traģēdijas iedzīvotāju protestus gan neesmu saņēmis,” atklāj I. Boķis.
Skaidrojot iemeslus, kā azartspēles ienāca Valmierā, viņš atzīst, ka tas noticis visā valstī vienādi. “Toreiz nevarēja nedot atļauju atvērt zāli. Pašvaldību var iesūdzēt tiesā, ja tīši kavē to, kas likumā atļauts. Lai uzlabotu situāciju, likumdevējam visā valstī kopumā jānosaka, ka Latvija ir brīva no spēļu zālēm,” saka Valmieras mērs.
Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Rešetnikovs informē, ka Rēzeknē ir sešas azartspēļu vietas. “Pēdējo gadu laikā sūdzības no iedzīvotājiem par spēļu zālēm nesaņemam. Spēļu automāti ir kafejnīcās, tikai spēļu automātu zāļu nav. Viss atkarīgs, cik ilgi kafejnīca izturēs, prognozēt grūti, nekādu spiedienu no domes uz šīm zālēm nav. Palikuši vien tie, kas maksā nodokļus,” viņš skaidro.
Liepājas domes izpilddirektors Edgars Rāts precīzu spēļu zāļu skaitu nevarēja pateikt – esot zem desmit. “Taču vēlos norādīt, ka Liepājā spēļu zāles paliek arvien mazāk. “Pašvaldība stingri ieklausās iedzīvotājos, pirms katras zāles atvēršanas bijusi sabiedriskā apspriešana,” tā E. Rāts. Viņš saka, ka pēc Jēkabpils traģēdijas lūgumus aizvērt zāles nav saņēmis.
Jau vēstījām, ka pēc asiņainajiem 25.janvāra Jēkabpils notikumiem pilsētas iedzīvotāji vēlas, lai tiktu slēgtas visas spēļu zāles. Pilsētā šobrīd darbojas astoņas laimētavas, kas nelielajai Jēkabpilij ir pārāk daudz, uzskata iedzīvotāji. Kopumā Jēkabpilī ir 13 vietas, kurās atļauts nodarboties ar azartspēlēm. Dažas laimētavas ekonomisku apsvērumu dēļ slēgtas un darbojas astoņas.
Apmēram desmit cilvēki ir lūguši viņus neielaist azartspēļu vietās, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē informēja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne, ziņo LETA. Dati par šiem cilvēkiem ir nodoti azartspēļu rīkotājiem.
S.Birne atzina, ka spēlētāji un spēļu bizness bijis un būs vienmēr, jo azarts esot cilvēka dabā. Tāpēc valstij būtu jāatrod zelta vidusceļš, lai procesu varētu regulēt, kontrolēt un uzraudzīt.
Inspekcijas priekšniece arī uzsvēra, ka ar pārmērīgām prasībām nedrīkst šo biznesu aizbaidīt pagrīdē, jo tad spēlētāji būtu daudz neaizsargātāki un valstij nebūtu nodokļu ieņēmumu. Kā piemēru viņa minēja Krievijas galvaspilsētu Maskavu, kur pēc azartspēļu aizliegšanas 500 legālu spēļu zāļu vietā parādījušās 800 nelegālas.
I.Gr.
Dolija