Peinberga pastāstīja, ka 2008.gada 8.novembra Ministru kabineta sēdes sākumā premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) pamājis uz zālē esošo Valsts kancelejas darbinieku pusi un licis "pierakstīt runāto". Tā kā zālē neesot bijis ne diktofona, ne stenografistes, viņa pati ar roku "īsi, koncentrētā veidā" pierakstījusi katra apspriedes dalībnieka teikto un nākamajā darba dienā pierakstus atdevusi Godmanim.
Peinberga uzsvēra, ka šie pieraksti nekādā gadījumā nav uzskatāmi par Ministru kabineta sēdes protokolu, sanāksmes dalībnieki ar tiem nav iepazīstināti un viņiem nav bijusi iespēja pārliecināties, vai viņu teiktais ir pareizi un pilnībā pierakstīts.
Dokumentu nodrošinājuma departamenta vadītāja apgalvoja, ka šie pieraksti bija tikai Godmaņa un Ģenerālprokuratūras rīcībā, kura pieprasījusi visu informāciju par to, kā notika "Parex bankas" pārņemšana.
Noklausījusies Peinbergas stāstīto, deputāte Ilma Čepāne (PS) izbrīnīta jautāja: "Ja pierakstiem nebija dokumenta statusa, kāpēc Valsts kanceleja apgrūtināja Satversmes aizsardzības biroju un Drošības policiju, lūdzot noskaidrot iespējamos informācijas avotus mediju rīcībā nonākušajam valdības sēdes protokolam jautājumā par AS "Parex banka"." Valsts kancelejas pārstāve apgalvoja, ka "bija interesanti, kurš šos pierakstus nopludināja žurnālistiem".
Kā LETA jau ziņoja, Drošības policija pēc Valsts kancelejas iesnieguma ar lūgumu noskaidrot iespējamos informācijas avotus mediju rīcībā nonākušajam valdības sēdes protokolam jautājumā par AS "Parex banka" sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 329.panta par, iespējams, neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Šis pants par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas par ziņu neizpaušanu bijusi brīdināta vai kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu, kā sodu paredz arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.