Par tiem nobalsoja 85 deputāti, pret bija Valdis Kalnozols, Jānis Vucāns un Līga Kozlovska (visi ZZS), nebalsoja Jānis Ādamsons (Saskaņa), Ingūna Rībena (NA) un Juris Vectirāns (ZZS).
Valsts prezidens līdz šim bija vienīgā amatpersona, kuru deputāti ievēlēja aizklātā procedūrā, taču līdz ar atbalstītajām Satversmes izmaiņām no 2019. gada Valsts prezidentu ievēlēs atklāti. Līdz ar šīm Satversmes izmaiņām jāmaina arī Valsts prezidenta likums un Saeimas Kārtības rullis. Saeimas Juridiskā komisija apņēmusies to paveikt vēl šī Saeimas sasaukuma laikā.
Vienlaikus parlamentā iepriekš septembrī izskatīšanai komisijās nodoti ZZS deputātu rosinātie grozījumi Satversmē par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Juridiskā komisija vispirms gaidīja šodienas Saeimas lēmumu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām, lai spriestu par to, kā tālāk virzīties ar tautas vēlēta Valsts prezidenta grozījumiem, iepriekš norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA). Viņš vērsa uzmanību, ka paši iesniedzēji ir norādījuši, ka pie grozījumiem būtu jāstrādā nākamajai Saeimai. Tāpat parlamenta debatēs izskanējis, ka regulējumu par tautas vēlētu prezidentu varētu ieviest aiznākamajās prezidenta vēlēšanās 2023. gadā, ņemot vērā, ka nepieciešams pieņemt arī vairākus saistītos grozījumus, skaidroja politiķis.
Izmaiņas Satversmē tiek veiktas, ja Saeimas sēdē ir klāt vismaz divas trešdaļas deputātu un par grozījumiem nobalso vismaz divas trešdaļas no klātesošajiem parlamentāriešiem.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks jau nākamā gada jūnijā.
reptilis
zvirbulēns
solon