Taču kādām metodēm policija to skaidro, viņa nezina. Tā esot bijusi kļūda, ka ļāvusies interpretācijām par to.“Es piedāvāju iesaistīt Drošības policiju, bet, kā Drošības policija varētu iesaistīties, tā nav mana kompetence. Es nezinu metodes ar kādām strādā Drošības policija. Kā citādi var likumu aizsargāt? Kur tad man vērsties? Tas ir mans pienākums. Saeimas komisija nav varējusi aizsargāt informāciju, ko esam nosūtījuši,” tiesībsargu iesaistīšanu pamatoja G.Veismane. Pēc viņas stāstītā, Saeimas Eiropas lietu komisija pieprasījusi informāciju par Eiropas Savienības Sociālā fonda finansējuma izlietojumu. Ar īpašu atzīmi, ka informācija ir ar ierobežotu pieejamību, tā nosūtīta komisijai. Jautājums esot par to, kā komisija deputātiem izdalījusi materiālus. Iespējams, ka daļēji slepenā informācija izprintēta no e-pasta, kādēļ uz lapām īpašā grifa vairs neesot bijis. G.Veismane uzsvēra, ka komisijas vadītāja Vaira Paegle sēdes sākumā informējusi deputātus, ka materiāli ir ar ierobežotu pieejamību, jo satur komercinformāciju, kas noplūdes gadījumā valstij radīs zaudējumus. Jautājums esot arī par to, kādēļ sēde nebija slēgta. Pēc tam, kad atklājies, ka šo informāciju publiskoja aģentūra LETA, G.Veismane nolēma vērsties Drošības policijā.V.Paegle raidījumā teica, ka saņēmusi no G.Veismanes divas īsziņas, vienā no tām tika lūgta atļauja pārbaudīt žurnālistes saraksti un telefona zvanus. “Šis ir jautājums par faktiem. 17:41 man atnāca īsziņa, ka mūsu informācija ir nopludināta aģentūrai LETA. Varbūt varat noskaidrot, kas to atdevis publiskošanai? 11:35 man atnāca īsziņa, lūdzot atļauju iesaistīt Drošības policiju. Viņa lūdza manu atļauju, lai Drošības policija varētu pārbaudīt aģentūras LETA žurnālistes telefona zvanus un e-pastus,” stāstīja Saeimas deputāte.“Es neredzu absolūti nevienu pārkāpumu tajā, ka cīnos par to, lai Latvijas valstī tiktu pildīts likums. Mans mērķis bija noskaidrot, kādā veidā informācija nonāca atklātībā. Tā ir mana atbildība un no tās es nevaru atkāpties,” uz to atbildēja G.Veismane.
Aģentūras LETA žurnālistie Emīlija Kozule iepriekš portālam Diena.lv pastāstīja, ka viņa izmantojusi tikai oficiāli izsniegto informāciju, uz kuras nav bijusi norāde, ka tā domāta dienesta lietošanai. «Ja iedod uz pusotru stundu četras tabulas un man līdzi ir blociņš un pildspalva, neredzu iemeslu, kāpēc lai es šos skaitļus nenorakstītu,» norādīja E.Kozule. Viņasprāt, notikušais skandāls tikai pierāda, ka valsts pārvaldes reforma jāsāk ar Valsts kancelejas darbības izvērtēšanu, noskaidrojot, kāpēc tur pieņemti darbā tik neprofesionāli darbinieki, kuru kvalifikācijas celšanai jāizlieto lieli līdzekļi.
Ja izskanējušie fakti par Valsts kancelejas vadītājas rīcību apstiprināsies, tad būs jāizdara secinājumi, šodien teica premjers Valdis Dombrovskis (JL). Tiesa, premjers nekonkretizēja, vai tas nozīmētu G.Veismanes atbrīvošanu no darba, tikai norādīja, ka viņam pašam personīgi ir jāpārliecinās, par šo faktu atbilstību īstenībai.