Vēja elektrostaciju (VES) atrašanās viņu dzīvojamo māju un lauksaimniecībā izmantojamās zemes tuvumā aizskarot pieteikumu iesniedzēju īpašuma tiesības un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.ST izvērtēja, ka apstrīdētie akti nav pretrunā ar Satversmes 115.pantā noteiktajiem valsts pozitīvajiem pienākumiem, taču tie paredz pieteikumu iesniedzēju īpašuma tiesību ierobežojumu. ST atzina, ka pašvaldība ir ievērojusi teritorijas plānošanas principus.
ST ņēma vērā Latvijas Ornitologu biedrība izvērtējumu, ka nevienu no Dunikas pagastā iecerētajām VES nav paredzēts izvietot riska zonās un Natura 2000 teritorijās. Izvērtējot paredzēto darbību – VES parka būvi – valsts vides institūcijas nav konstatējušas, ka tā varētu būtiski ietekmēt vidi.
ST secināja, ka, teritorijas plānojuma pieņemšanas gaitā pašvaldība ir pieļāvusi atsevišķus trūkumus, taču tos nevar uzskatīt par būtiskiem pārkāpumiem. Apstrīdētā detālplānojuma pieņemšanas procedūrā būtiski pārkāpumi nav konstatēti.
Tiesa ņēma vērā, ka vēja elektrostaciju izbūve neliedz apkārtējo zemes gabalu īpašniekiem nodarboties ar lauksaimniecību vai tūrismu. Tiesa norādīja, ka apstrīdētais teritorijas plānojums tiek precizēts detālplānojumos, kuros iespējams paredzēt VES izbūvi pienācīgā attālumā no esošajām dzīvojamām mājām, bet apstrīdētais detālplānojums paredz VES izbūvi pienācīgā attālumā no pieteikuma iesniedzējas dzīvojamās mājas. Tādējādi tiesa secināja, ka labums, ko sabiedrība iegūst no vēja enerģijas attīstības, ir lielāks, nekā pieteikumu iesniedzēju tiesību ierobežojums, un ierobežojums atbilst samērīguma principam.
Tiesa atzina apstrīdētos plānojumus par atbilstošiem Satversmes 105. un 115.pantam.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā dienā, kad tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.