Vilks: reformas izglītībā un veselības aprūpē būs jāveic agri vai vēlu

"Lielākoties tās ir saistīts ar tām reformām, kurās mēs šogad gribētu redzēt pozitīvu izrāvienu. Piemēram, par pelēkās ekonomikas samazināšanu, kurā ir pietiekami daudz izdarīts, tagad tikai jāsāk īstenot plāns. Tāpat reformām jāskar kadastrālas vērtības - zemes un īpašumu adekvātu novērtējumu, jo līdz šim tas ir bijis ļoti pretrunīgs. Tāpat mēs uzskatām, ka  valsts kapitālsabiedrības var labāk pārvaldīt un ir jāmaina arī valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšana," klāstīja Vilks.Pārējās reformējamās jomas, pēc Vilka teiktā, aptver jau iepriekš apspriestās nozares -  augstāko izglītību un veselības aprūpi.Pēc finanšu ministra teiktā, par izglītības un veselības jomu reformām ir jārunā un tās jāveic, neraugoties uz nepieciešamību valsts budžetu konsolidēt par 50 miljoniem latu."Mēs lieliski zinām, ja mēs augstākajā izglītībā un veselības aprūpē tikai liktu naudu klāt pie esošās struktūras, tas nedos to rezultātu, ko sabiedrība grib redzēt - to kvalitatīvo izrāvienu. Šī, manuprāt, ir zināma izvairīšanās no lietām, kas tāpat ir visiem skaidrs, ka tās būs jāveic," teica Vilks, komentējot koalīcijas partneru iebildumus pret reformām šajās nozarēs."Koalīcijas partneriem ir jāsaprot, ka tas, kas ir valdības deklarācijā rakstīts, par to ir jārunā," teica Vilks.Pēc viņa teiktā, valdībai ir jāpiedāvā priekšlikumi. Ja koalīcija nevienosies par reformām, tad būs jārada alternatīvas, taču pēc Vilka teiktā, laika alternatīvu izstrādei nav daudz.Jau vēstīts, ka papildus budžeta konsolidācijas pasākumu priekšlikumi būs zināmi janvāra beigās vai februāra sākumā. Koalīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība kategoriski iebildusi pret Finanšu ministrijas rosinājumu reformēt augstākās izglītības un sociālo pabalstu sistēmu.Koalīcija iepriekš vienojās izveidot darba grupu finanšu ministra vadībā, kurai būtu jāsagatavo priekšlikumi šā gada budžeta papildu konsolidācijai 50 miljonu latu apmērā, uz ko iepriekš uzstājuši starptautiskie aizdevēji.Saeima pērn 20.decembrī ārkārtas sēdē pieņēma 2011.gada valsts budžetu, kurā nodrošināta konsolidācija 290,7 miljonu latu apmērā. Starptautiskie aizdevēji gan paziņoja, ka ar šo apmēru nepietiek un Latvijai 2011.gadā budžetā būs jānodrošina papildu fiskālā konsolidācija 50 miljonu latu apmērā, jo aizdevēji ir neapmierināti ar iemaksu likmes otrajā pensiju līmenī nepalielināšanu un minimālās algas celšanu. Tādējādi premjers Valdis Dombrovskis solīja gada sākumā budžetā veikt grozījumus.