No politiķu teiktā var noprast, ka sabiedrībā ne pārāk populārā N.Vilnīša atlaišanai priekšvēlēšanu gaisotnē nopietni šķēršļi likti netiks, tomēr, ņemot vērā, ka balsojums par to var būt arī aizklāts, pārsteigumus izslēgt nevar. Tomēr saskaņā ar Saeimas kārtības rulli balsojums būs aizklāts tikai tad, ja to prasīs vismaz desmit Saeimas deputātu un prasību atbalstīs klātesošo vairākums.Ģenerālprokuratūra (ĢP) pagaidām ne apstiprina, ne noliedz otrdien LTV raidījumā Panorāma izskanējušo ziņu, ka Ē.Kalnmeiera vadītā komisija varētu nākt klajā ar N.Vilnītim nelabvēlīgu atzinumu. ĢP pārstāve Laura Pakalne Dienai norādīja, ka komisija ir vienojusies runāt tikai tad, kad būs pieņemts lēmums. Komisijai darbs jābeidz 16. jūnijā, un, kaut gan vienreiz tās darbības termiņš jau pagarināts, L.Pakalne uzsvēra, ka šoreiz komisija iekļaušoties laikā.Drīzais referendums un tam, visticamāk, sekojošās Saeimas ārkārtas vēlēšanas nozīmē, ka N.Vilnīša atcelšanai publiski nemēģinās pretoties arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kura iepriekš tikusi uzskatīta par KNAB šefam labvēlīgi noskaņotu spēku, prāto politologs Ivars Ījabs. Arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis jau publiski paudis, ka neredzot iemeslu Saeimā apšaubīt komisijas un valdības lēmumu N.Vilnīša lietā. Nopietni jauna KNAB priekšnieka meklējumi gan varētu sākties tikai pēc vēlēšanu rezultātu izsludināšanas un jaunās valdības apstiprināšanas – tātad ne ātrāk kā rudenī, uzskata I. Ījabs. «Iespējams, ka šāda situācija [kad KNAB nav priekšnieka] arī vienu otru apmierina. Iespējams arī, ka zaļajiem zemniekiem ir kāds kandidāts «kabatā», kurš ir pat pieņemamāks kā N. Vilnītis. Dzīvosim, redzēsim,» rezumē politologs.Ja iniciatīva atstādināt N. Vilnīti nonāks Saeimā, Juridiskajai komisijai būs jāsagatavo attiecīgs lēmumprojekts, par kuru parlaments balsos. Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Valērijs Agešins (SC) sava politiskā spēka pozīciju pagaidām neatklāj, norādot, ka «gribam diskutēt pēc fakta». Tomēr arī viņš sliecas klausīt komisijas un valdības atzinumam: «Ja valdība N. Vilnītim «ieliks divnieku », tad mēs rīkosimies, un pieļauju, ka respektēsim valdības viedokli.»Kaut gan lielāko daļu amatpersonu Saeima ieceļ aizklātos balsojumos, jautājums par amatpersonas atlaišanu nebūt nav obligāti jālemj aizklāti. Kā rāda 2008. gada Saeimas sēdes stenogramma, kad Saeima lēma par A. Loskutova atstādināšanu no KNAB vadītāja amata, balsojums notika aizklāti tikai tādēļ, ka to atsevišķā iesniegumā lūdza desmit deputātu, bet viņu kolēģu vairākums ierosmi atbalstīja. Toreiz par KNAB šefa atlaišanu nobalsoja 51 deputāts. Pēc A. Loskutova atlaišanas KNAB gandrīz gadu palika bez vadītāja, un jaunais priekšnieks Normunds Vilnītis tika iecelts tikai pēc prezidenta Valda Zatlera ultimāta, ka citādi viņš atlaidīs Saeimu.A. Loskutovs, kurš tagad ir Saeimas deputāts, Dienai uzsvēra, ka, viņaprāt, balsojumam par N. Vilnīša atcelšanu no amata, ja tāds Saeimā būs, ir jābūt atklātam. Viņš arī uzskata, ka pārkāpumu konstatēšanas gadījumā N. Vilnītis noteikti jāatbrīvo no amata, neraugoties uz to, ka tad birojs atkal uz laiku paliktu bez priekšnieka, jo amata pienākumus uz laiku atkal pildītu Juta Strīķe, kura to jau iepriekš darījusi mēnešiem ilgi.
Vilnītis paliek bez atbalsta
Ja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Normunda Vilnīša darbības izmeklēšanas komisija tiešām ierosinās atbrīvot viņu no amata, paredzams, ka birojs atkal uz ilgu laiku paliks bez vadītāja, kā tas jau bija pēc iepriekšējā biroja vadītāja Alekseja Loskutova (tagad Vienotība) atlaišanas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.