Ir arī skaidrs, ka budžetā naudas visām nozarēm nepietiks un katra ministrija cīnīsies par savām prioritātēm. Tāpēc kā galveno kritēriju papildus finansējuma piešķiršanai ministrs piedāvāja izvirzīt modeli "reformas pret finansējumu", paužot, ka strukturālajām reformām jākļūst par papildus finansējuma piešķiršanas priekšnosacījumu arī citās nozarēs.
Pamatojot to, kāpēc pedagogiem algu pielikumam obligāti ir jābūt jau no nākamā gada sākuma, ministrs norādīja, ka ja starp valsts sektoriem algu paaugstināšanas jautājumā ir jāizvēlas prioritātes, tad jāņem vērā, ka, piemēram mediķiem ir iespēja darboties arī komercmedicīnas jomā, strādājot privātklīnikās, savukārt skolotāju iespējas strādāt savā profesijā uz komerciālajiem noteikumiem ir stipri ierobežotas. Tas pats attiecas uz augstskolām, kuras finansējumu atalgojumam var piesaistīt arī no studentu mācību maksām. Ministrs arī pauda cerību, ka veselības ministre Ingrīda Circene neapvainosies par šādiem izteikumiem.
Diemžēl, ministra salīdzinājums, runājot par pedagogu un mediķu atalgojumu, nav bijis pārāk veiksmīgs un tika pārprasts. “No sirds atvainojos visiem mediķiem, kurus aizskāra mani izteikumi,” uzsver Vjačeslavs Dombrovskis.
“Šā brīža situācija ir tāda, ka valsts burtiski “plīst pa vīlēm” un finansējums steidzami ir vajadzīgs ļoti daudzās jomās. Lai būtu iespēja celt algas valsts pakalpojumu sektorā, ir jārūpējas par ekonomikas attīstību un jādomā par uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē, lai valsts budžetā ienāktu vairāk līdzekļu,” uzskata Vjačeslavs Dombrovskis.
“Vienlaicīgi mums ir jāsaprot, ka ilgtermiņā šī būs problēma un esam dilemmas priekšā - ko darīt ar tām skolām, kur skolēnu skaits ir pavisam mazs. Šī nav tikai izglītības jomas problēma, tādi paši jautājumi ir gan ar slimnīcu pieejamību, gan ar policijas un glābēju pieejamību, ar ceļiem un arī vēl citām jomām. Depopulācija ir kopējā valsts problēma un mums jāsāk par to atklāti runāt,” norādīja ministrs.