Visu Latvijai! dominante apvienībā rada iespaidu, ka nākotnē uzsvars no sociāli ekonomiskajiem jautājumiem tiks pārlikts uz nacionālas, latviskas valsts idejas aizstāvību, jo VL-TB/LNNK ir palicis vienīgais politiskais spēks, kas par to tik stingri un skaļi runā.
Acīmredzami pieredzējušo TB/LNNK biedru svars apvienībā samazinās, pieaugot VL ietekmei, tas atspoguļojas arī kandidātu sarakstā. Iespējams, tie ir arī centieni reaģēt uz sabiedrības noskaņojumu, kurā valda tendence visu veco nojaukt. Jūtams, ka ne tikai tēvzemiešu pasivitāte iepretim jauno Visu Latvijai! kolēģu aktivitātei, bet arī ārējo nelabvēļu un atsevišķu savu cilvēku mēģinājumi atšķelt tēvzemiešus radījuši pamatu šaubīties par koleģialitāti apvienībā.
Tās trūkumu ar nožēlu novērtēja arī R. Zīle, kura sarūgtinājums visvairāk saistīts ar vienu no apvienības līderiem Imantu Parādnieku. Viņa nesen publiskotā sarakste ar varbūtējo partijas ziedotāju rada priekšstatu par visai nievājošu attieksmi pret tēvzemiešiem, kuri vairs neesot ieinteresēti partiju finansēt, kā tas bija pirms iepriekšējām vēlēšanām. I. Parādnieks gan sola, ka vēlēšanu kampaņa būšot korekta pretēji tam, kas notika pirms 10. Saeimas vēlēšanām.
Savstarpējo attiecību nianses ir kā darvas piliens medus mucā, jo 10. Saeimā Nacionālā apvienība sevi parādīja kā konstruktīvu un valsts intereses atbalstošu politisko spēku, kurš tiesiskuma jautājumos bija vienīgais premjera Valda Dombrovska pārstāvētās Vienotības atbalsts. Arī vēlēšanu kampaņā tiek īpašs uzsvars likts uz tiesiskumu un drošību. VL-TB/LNNK balsoja arī par uzticību valdībai, lai gan tajā netika pieņemta. Lielākajai daļai frakcijas deputātu nebija parlamentārās pieredzes, bet, pateicoties frakcijas vadītājam Eināram Cilinskim, tā demonstrēja sevi pietiekami cienīgi un nepiedzīvoja lielas izgāšanās.
Apvienība ir palielinājusi savu atbalstītāju loku un uz jaunās Saeimas vēlēšanām iet ar skaidru pozīciju, kas, pēc R. Dzintara domām, dod iespēju to vērtēt kā prognozējamu politisko spēku. Tā arī skaidri pateikusi, ka var sadarboties ar visiem politiskajiem spēkiem, izņemot Saskaņas centru - un ne tikai atšķirīgās vēstures faktu izpratnes dēļ. Ne mazāk svarīgs kavēklis ir SC neskaidrais līgums ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija! un sociālista Alfrēda Rubika atrašanās SC valdē.
Premjera kandidāts G. Bērziņš vēlas atspēkot bažas par sociāli ekonomisko jautājumu atstāšanu novārtā, jo arī šajā ziņā apvienība jau pirms vēlēšanām paužot skaidru viedokli - tā iestājas par pēctecības nodrošināšanu attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem un šīs valdības kursa turpināšanu, kā arī atbalsta iestāšanos eirozonā 2014. gadā. Apvienība gatavo tā dēvēto atvērto programmu, kuru pilnveido kopā ar dažādu jomu ekspertiem. Tā ir par nelielām izmaiņām nodokļu sistēmā, paredzot progresīvo ienākuma nodokli, bet ar kompensējošo mehānismu, lai aizsargātu ģimenes ar apgādājamajiem. Nelielus grozījumus tā vēlas panākt arī nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurus varētu attiecināt uz neapdzīvotajām platībām.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas numurā!