Savukārt "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis (V) norādīja, ka VL-TB/LNNK ir jānodrošina garantijas, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš šādu likumprojektu kārtējo reizi nenodos otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. Prezidents iepriekš uzsvēris nepieciešamību pārejas posmā saglabāt 50 000 slieksni.
Gan Zaķis, gan Gaidis Bērziņš apliecināja, ka divpusējās sarunās spriests, ka laika posmā līdz 2015.gadam Saeimas atsaukšanas rosināšanai pirmajā posmā būs jāsavāc 10 000 parakstu. Taču pēc 2015.gada būšot tikai viena parakstu vākšanas kārta, kurā būs uzreiz jāsavāc 10% jeb ap 154 000 vēlētāju parakstu.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs gan piebilda, ka 10% parakstu sliekšņa ieviešana saistībā ar parakstu vākšanas iniciatoru pienākumiem nosacīti varētu notikt pakāpeniskāk, ja kādam būs citas domas par to. Neesot arī izslēgta iespēja līdz tam nonākt, reformas veicot ar diviem nevis vienu pārejas posmu. Tomēr Zaķis uzsvēra, ka sarunās panākta vienošanās par 10% pēc 2015.gada un runa neesot bijusi par lēzenāku virzību šajā jautājumā.
"Vienotības" frakcijas vadītājs nedomā, ka diskusiju ievilkšanās par šo lietu dēļ pārejas perioda beigas būtu jāpārceļ uz 2015.gada vidu vai 2016.gadu. Viņš uzsvēra, ka tas ir jautājums, vai visiem nodokļu maksātājiem ir jāfinansē mazāk nekā 1% vēlētāju iniciētās ieceres. Zaķis uzskata, ka atbilde uz šo vaicājumu ir negatīva.
Politiķis arī skaidroja, ka nedrīkst ļaut referendumus izmantot kā atsevišķu personu pašlabuma gūšanas mehānismus. Viņš norādīju uz nepieciešamību ar likuma grozījumiem risināt problēmu par neskaidrību par referenduma finansēšanu un to rīkojošo organizāciju identitāti.
"Vienotības" frakcijas vadītājs atgādināja, ka iedzīvotājiem pēc likuma grozījumu pieņemšanas pavērsies iespējas parakstīties arī bāriņtiesās un citās vietās. Savukārt no 2015.gada to varēs darīt arī elektroniski.
Kā ziņots, Gaidis Bērziņš iepriekš pauda, ka VL-TB/LNNK neatbalsta parakstu sliekšņa paaugstināšanu līdz 2015.gadam, taču varētu atbalstīt izmaiņas pēc šī gada, nosakot, ka savācamo parakstu skaits ir aptuveni 30 000.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 22.augusta virzīja izskatīšanai komisijās Andra Bērziņa atkārtoti otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotos grozījumus tautas nobalsošanas ierosināšanas likumā. Saeimas pieņemtie likuma grozījumi cita starpā paredzēja, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 154 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos, vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
Līdz 2015.gadam likumprojekts paredzēja pārejas periodu, kurā tautas nobalsošanas rosinātājiem būtu noteikts 50 000 parakstu slieksnis referenduma rosināšanas pirmajam posmam par izmaiņām Satversmē vai likumos un 10 000 parakstu slieksnis Saeimas atsaukšanas procedūras rosināšanai. Grozījumi pakāpeniski ļautu ieviest papildu parakstīšanās mehānismus, bet pēc pārejas perioda būtu iespējams parakstīties arī elektroniski.