"[Latvijā] pie varas bija kaut kas grūti nosakāms. Un tieši šī pretruna bija galvenais iemesls vēlētājiem dot iespēju lemt vēlreiz par varu," runājot par "viņiem", akcentēja valsts augstākā amatpersona.
Lielākajā daļā lēmumu, kas nebija veiksmīgi, ļaunuma sakne bieži vien bija nezināmas naudas ietekme uz lēmumu pieņēmējiem, un tādu bija vesela virkne, uzsvēra Zatlers.
"Sāksim kaut vai ar jau piemirsto, bet skanošo "mutatis mutandis" - būtība bija samazināt noziedzīgi iegūtās naudas jēdzienu. Ko tas nozīmē? Lai es varētu pastrīdēties, vai šī nauda man ir legāli iegūta vai noziedzīgi iegūta. Un tā iespēja man strīdēties un pretoties šiem apgalvojumiem, ka tā ir nelegāli iegūta nauda, dod lielāku iespēju. Precīza likumdošanas iniciatīva kāda interesēs, lai viņa nelegāli iegūto naudu nosacīti varētu uzskatīt arī par legāli iegūto naudu. Tālāk bija otrs jautājums par privatizācijas pabeigšanas likumu. Pēkšņi mēs gribam mainīt zemes vērtības privatizācijai pie tam ar atpakaļejošu datumu - kā vārdā, kā interesēs? Tur ir ļoti konkrētas to īpašnieku intereses apakšā, kas šo zemi ir privatizējušas. Tie ir būtiskākie ekonomiskie lēmumi," skaidroja valsts augstākā amatpersona.
"Attieksmē pret tiesu varu: it kā tiesnesis Māris Vīgants ir pieņēmis kādus lēmumus, un politiķi noraida [viņa kandidatūru Augstākās tiesas tiesneša amatam]. Ģenerālprokurors [Jānis Maizītis] ar divu termiņu pieredzi, bet viņš ir pieņēmis kādus lēmumus, un viņu noraida. [Augstākās tiesas] tiesneša kandidāts Andrejs Judins tikai komentējis kaut ko, un jau šī Saeimā viņu noraida. Ķēdīte, ko mēs redzam jau visus pēdējos gadus, kļūst jau diezgan gara. Šī visatļautība, kad var jau uzstiept politiķiem pieņemt kādus lēmumus viņu interesēs, parādās jau tik skaidri, ka neviens par to vairs nekautrējas," akcentēja Zatlers.
Viņš norādīja, ka uz katru no šiem gadījumiem ir reaģējis ar skaidru nosodījumu un pievērsis uzmanību, ka tā rīkoties nav politiski korekti, jo tas grauj sabiedrības uzticību politiķiem, grauj uzticību Saeimai.
"Kaut kad jau pienāk tas brīdis, kad vadzis lūzt. [Saeimas deputāta Aināra] Šlesera (PLL) neizdošana kratīšanai bija jau tik pārkarsis temats - ko tad mēs vēl gaidīsim? Norisinājās savējo aizstāvēšana. Kā interesēs? Sabiedrības interesēs? Noteikti nē," uzsvēra prezidents.
Jautāts, vai Judina neapstiprināšana un neatļaušana veikt kratīšanu Šlesera dzīves vietā ir pietiekami iemesli, lai sodītu 10.Saeimu arī par 9.Saeimas grēkiem, Zatlers atbildēja, ka 10.Saeima īsā laika brīdī, septiņos mēnešos, ļoti cītīgi turpināja 9.Saeimas grēku ceļu.
"Septiņos mēnešos bija jau pietiekami daudz pazīmju, ka šeit nekas nav mainījies, ka sabiedrības viedoklis netika ņemts vērā, ka politiskā atbildība neiestājās no pirmās dienas, kad Saeima tika ievēlēta. Pietika jau ar to, kas tur bija. Jūs gribat teikt, ka bija jāgaida vēl?" retoriski vaicāja prezidents.
Atbildot uz jautājumu, vai jaunā Saeimā dos atšķirīgu politisko izkārtojumu, Zatlers norādīja, ka to rādīs laiks. "Pirms pieņēmu šo lēmumu, es konsultējos gan ar Ministru prezidentu [Valdi Dombrovski (V)], gan ar parlamenta priekšsēdētāju [Solvitu Āboltiņu (V)], gan ar ģenerālprokuroru [Ēriku Kalnmeieru]. Es saliku kopā visu informāciju un viedokļus, ko viņi man deva. Saliku kopā gan situācijas vērtējumus, gan plānus, ko viņi plāno darīt, lai šo situāciju vērstu par labu, un diemžēl ieguvu priekšstatu, ka tādā pašā garā mēs turpināsim vēl trīs ar pusi gadu," skaidroja Zatlers.
Valsts prezidents arī atzīmē, ka tobrīd Latvija sāka rāpties ārā no krīzes, bet tomēr atpalika no kaimiņvalstīm. Tāpēc, ja šo situāciju savieno ar tā laika ekonomisko attīstību, kurai bija jābūt straujākai, tad nevarēja pieļaut politisko stagnāciju, kas novestu pie ekonomiskās stagnācijas.
Prezidents norādīja, ka lēmumu par Saeimas atlaišanas rosināšanu pieņēma pēc tikšanās ar valdības vadītāju, Saeimas priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru. "Savācu informāciju, izdarīju tās analīzi un apmēram stundu pirms sava paziņojuma es pieņēmu lēmumu. Un tādēļ īsi pirms uzrunas [par savu ieceri] informēju gan Saeimas priekšsēdētāju, gan Ministru prezidentu. Šis lēmums tika analizēts arī tajā īsajā brīdī, bet zināma stāvokļa analīze man bija jau pirms tam," sacīja Zatlers.
Kā ziņots, Valsts prezidents Zatlers 28.maijā ierosināja Saeimas atlaišanu, pamatojoties uz Satversmes 48.pantu. Tagad tautai referendumā būs jālemj, vai tā atbalsta Saeimas atlaišanu. Ja Latvijas pilsoņi nobalsos par parlamenta atlaišanu, tiks rīkotas jaunas Saeimas vēlēšanas.