Saliedētaa sabiedrības un nacionālās identitātes mērķu punktos minēts "veicināt naturalizāciju", "saglabāt esošo bilingvālās izglītības modeli", "atvieglot nepilsoņu jaundzimušo bērnu reģistrāciju Latvijas pilsonībai, piešķirt tiesības uz Latvijas pilsonības iegūšanu reģistrācijas kārtībā visiem bērniem, kuri dzimuši nepilsoņu ģimenēs pēc 1991.gada", īstenot repatriācijas veicināšanas programmas uz Latviju, neīstenot nekādas rīcībpolitikas, kas veicinātu Latvijas iedzīvotāju pārcelšanās uz dzīvi ārpus Latvijas.
Iecerēts arī "piešķirt pienācīgu valsts finansējumu latviešu valodas mācīšanai un mazākumtautību kultūras attīstīšanai", "Satversmē noteikt un savā darbība ievērot principu, ka Latvijas valsts pienākums nodrošināt latviešu valstsnācijas, valodas un kultūras pastavēšanu un piedalīties Latvijas tautas kulturālās daudzveidības un mazākumtautību kultūru saglabāšanā".
ZRP un Vienotība sola īstenot arī "pasākumus latviešu valodas lietošanas paplašināšanai sabiedriskajā telpā", konsekventi īstenot Latvijas Republikas valstiskās nepārtrauktības doktrīnu, totalitāro okupācijas režīmu noziegumu nosodījums, atceri un izglītība, kā arī "valsts institūciju uzdevumu veidot uz patiesiem faktiem balstītu saliedētu sociālo atmiņu".
Sadaļas noslēgumā izvirzīts punkts uzturēt amatpersonu cieņu pret Latvijas valstiskuma pamatiem arī simboliskās izpausmēs, "tai skaitā ministri nepiedalās pasākumos, kas saistīti un notiek 16. martā, 9. maijā un 13. oktobrī".
"Mēs uzskatām, ka Latvijas valsts pienākums ir nodrošināt ilgtspējīgu latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Valstij ir jāpiedalās Latvijas tautas kulturālās daudzveidības un mazākumtautību kultūru saglabāšanā. Latviešu valodai kā vienīgajai valsts un oficiālajai valodai ir jākļūst par visu iedzīvotāju sabiedriskās saziņas valodu, tās lietošana sabiedriskajā telpā ir jāpaplašina," teikts sagatavotajā dokumentā.
"Mēs turpināsim konsekventi īstenot 1918. gadā proklamētās Latvijas Republikas valstiskās nepārtrauktības doktrīnu, kas balstās 1922. gadā pieņemtajā Satversmē, 1990. gada 4. maija Deklarācijā "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" un Satversmes tiesas spriedumos, kuros atzīts PSRS veiktās agresijas, okupācijas un aneksijas prettiesiskums."
"Šodien Latvijā dzīvojošie pilsoņi un nepilsoņi nav nedz juridiski, nedz morāli atbildīgi par Latvijas okupāciju un tās izraisītajām sekām. Likumā noteiktais Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesiskais statuss netiks pārskatīts un nepilsoņu tiesību loks netiks sašaurināts," teikts publiskajā telpā nonākušajā dokumentā.
Nu ja ka
Lops
Troll