Valsts vides dienesta (VVD) direktora vietnieks un Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis portālam Diena.lv stāstīja, ka pamatīgu artavu gaisa kvalitātes bojāšanā dod ilgstošais sausums, vienlaikus norādot, ka gaisa kvalitātes rādītāji ir jāvērtē gada griezumā.
"Jau aptuveni mēnesi nav lijis lietus, un to neviens nevar ietekmēt," klāstīja Jasinskis un piebilda, ka sausuma dēļ problēmas ar gaisa kvalitāti nav tikai ostas tuvumā, jo "vēja dēļ ar putekļiem segtas tika arī ielas un parki, pat ziedputekšņi šajā pavasarī nav līdz galam noskaloti."
Problēma ir ilgstoša
Organizācijas Pilsēta cilvēkiem pārstāvis Māris Jonovs sašutis stāstīja, ka situācija briedusi jau ilgi, un tagad piesārņojums kļuvis tik acīm pamanāms, ka šai problēmai beidzot pievērsta plašāka uzmanība. Aktīvists klāstīja, ka arī ikdienā gaisa kvalitāte esot vien mazliet zem kritiskās robežas. "Pilsētas vadībai nekavējoties vajadzētu sākt rīkoties, lai sekmētu tūlītējas pārmaiņas, kā arī pievērsties ilgtermiņa plānu izveidei un īstenošanai, jo "ielas ir jāmazgā, ir jānosaka transporta līdzekļu kustības ierobežojumi un sistemātiski ir jāatjauno pilsētas apstādījumi," uzsvēra Jonovs.
Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras Darba drošības un vides veselības institūts struktūrvienības Higiēnas un arodslimību laboratorija vadošā pētniece Žanna Martinsone portālam Diena.lv zināja teikt, ka ilgstoša uzturēšanās piesārņotā gaisā vislielākās problēmas sagādā jau hroniskiem slimniekiem un arī bērniem - šīm ļaužu grupām piesārņotais gaiss var saasināt jau esošās veselības problēmas, piemēram, astmas slimniekiem piesārņotais gaiss var izraisīt ilgākas un intensīvākas slimības lēkmes.
Tāpat ilgstošā saskarsme ar galvenokārt transporta un rūpniecības izraisīto gaisa piesārņojumu var veicināt elpceļu kairinājumu, kas var beigties ar bronhītu, tāpat cilvēki var kļūt uzņēmīgāki pret dažādām infekciju slimībām, jo arī imunitāte ar laiku pavājinās. Tomēr Martinsone norāda, ka Rīga nav tā piesārņotākā pilsēta Eiropā, un, viņasprāt, reizēm satraukums par gaisa kvalitāti, piemēram, Brīvības ielā aizēno citas svarīgas problēmas, kā atkritumu dedzināšanu, kā rezultātā rodas cilvēka veselībai daudz bīstamāki ķīmiskie savienojumi.
Ogles centrā vairs nepārkraus
Rīgas brīvostas pārstāvji portālam Diena.lv atzina, ka lielajā vējā pēc ilgstoša sausuma ostas uzņēmumos ogļu mitrināšana tik tiešām ne vienmēr sasniegusi augstāko efektivitāti, vienlaikus atgādinot, ka no 2019. gada 1. janvāra visas ogļu pārkraušanas darbības tiks veiktas Krievu salā ar videi ievērojami draudzīgākām metodēm pazemes ogļu vagonu stacijās, izmantojot arī laistīšanas iekārtas. Pilsētvidi no kaitīgajiem putekļiem aizsargāšot 23 metrus augsts žogs.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa portālam Diena.lv norādīja, ka, lai gan šis ir bijis trešais sausākais maijs šajā gadsimtā un desmitais sausākais kopš 1924. gada, lietus nebūt nav galvenais faktors, kas ietekmē gaisa kvalitāti, jo nokrišņi veicina to, ka gaisā esošās putekļu daļiņas tiek apslāpētas, taču gaisa kvalitāti ietekmē arī vējš. Vaicāta par turpmākajām laika prognozēm, Krūmiņa stāsta, ka būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas, jo lai gan šīs nedēļas pirmajā pusē Latvijas teritoriju šķērsos nokrišņu zona, tam atkal sekos sausums.
Kopumā gaisa kvalitāte pēdējos gados tomēr ir pasliktinājusies. Ja pirms septiņiem gadiem aģentūra LETA ziņoja par to, ka rādījumi vēl nav kritiski, tad jau pirms četriem gadiem laikraksts Diena vēstīja, ka jau ir zināms pamats satraukumam saistībā ar gaisa kvalitāti pilsētā. 2014. gadā Rīgas gaisa piesārņojums bija lielākais visā Baltijā. Arī šogad Brīvības ielā vairākkārt ir pārsniegts noteiktais gaisa piesārņojuma robežlielums.
no malas skatoties