Jau vēstīts, ka 70% līdzekļu samazinājuma dēļ ne tikai tiek samazināts darbinieku skaits, bet arī ierobežota neatliekamās palīdzības sniegšana. Turpmāk pacienti tiks uzņemti tikai mēneša pirmās desmit dienas. Sanāksmē saņemts apstiprinājums no Gaiļezera slimnīcas un Stradiņiem, ka tās uzņems pacientus, kuri iepriekš tika sūtīti uz 1. slimnīcu. Savukārt Rīgas 1. slimnīca turpinās aprūpēt tos pacientus, kas uzņemti līdz 10. datumam. Pēc A.Pavāra teiktā, pēc 10. augusta Rīgas 1. slimnīcā arī turpinās piedāvāt esošos maksas pakalpojumus. Nāksies arī samazināt strādājošo samaksas likmes, jo darba būs mazāk.
Uz jautājumu, vai un kādas pacientu grupas Rīgas 1. slimnīcā paliks pēc 1. septembra, A.Pavārs atbildēja: «Prasiet Rīgas Domei, es visu uzzinu pēdējais!» Viņš arī nemācēja pateikt, kuras nodaļas no septembra slimnīcā turpinās darbu: «Naudas nav – nav arī nodaļu. Dodiet man naudu un es šeit uztaisīšu «Čikāgas cerību».»
A.Pavārs sacīja, ka nezina par atbrīvoto speciālistu turpmākajām darba iespējām. «Katram ir pašam jārūpējas par sevi. Par mani un maniem darbiniekiem neviens neparūpēsies,» teica slimnīcas valdes priekšsēdētājs, gan atzīstot – tiklīdz būšot iespējas, citi stacionāri apliecinājuši gatavību pieņemt darbā no 1. slimnīcas atlaistos.
Neziņa valdot arī par slimnīcas darbu no nākamā gada. «Medicīna var eksistēt tikai tad, ja ir finansējums, taču ar maksas pakalpojumiem vien sevi uzturēt nevaram, jo to ir pārāk maz,» A.Pavārs neslēpa, ka pagaidām nav konkrēta slimnīcas nākotnes scenārija. Ambulatorā ārstēšana, traumpunkts un citi pakalpojumi kā iespējamie risinājumi ir tikai runu līmenī.
Sarunas par darbinieku turpmāko likteni gan vēl turpināsies, uzsver viens no sanāksmes dalībniekiem - Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Reinis Joksts. Darba grupai līdz ceturtdienai uzdots vienoties "par iespējām un nepieciešamību" ārstniecības personālu pārņemt Rīgas 2. slimnīcai, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, Rīgas Austrumu slimnīcai, kā arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai. Pagaidām zināms, ka Rīgas 1. slimnīca darbu turpinās līdz 31. decembrim.
Pēc R.Joksta sacītā, visvairāk atbrīvoto darbinieku varētu pārņemt 2.
slimnīca, kas no 1. septembra pārtrauks sniegt diennakts neatliekamo
palīdzību un kļūs par aprūpes stacionāru. «Ceturtdien darba grupa
sanāks atkal un jau detalizēti skatīs personāla jautājumu,» apgalvoja
Veselības ministrijas pārstāvis, sakot, ka tas būs tikšanās galvenais
jautājums.
Rīgas domes priekšsēdētāja preses sekretāre Anna Kononova sacīja, ka pašvaldība ļauj strādāt darba grupai, kas meklē iespējas nodarbināt atlaižamos 570 darbiniekus. Vēl arī nav zināms, vai slimnīca pēc 1.janvāra turpinās darbu. «Ir tikai divi varianti,» noteica A.Kononova. Jāpiebilst, ka iepriekš Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) valsts rīcību, samazinot finansējumu slimnīcām, nosauca par naidīgu: «Valsts rīkojas tā, it kā pašvaldības būtu tās ienaidnieks, nevis pamatu pamats. Tas ir nepieņemami.»
(papildināta ar Rīgas domes informāciju)