Kā skaidroja Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvis Mārtiņš Moors, ar mājokļa pielāgošanu tiek saprasta ne tikai fiziska vides pieejamība, bet arī dažādu viedo ierīču lietošana, specifisku mēbeļu izgatavošana vai specifiskas sadzīves tehnikas iegāde, kas personai, kura pārvietojas riteņkrēslā, atvieglo dažādas darbības mājsaimniecībā, padarot šo personu mazāk atkarīgu no citu cilvēku palīdzības.
Rīgas domes apstiprinātie saistošo noteikumu grozījumi paredz paplašināt arī pakalpojumu sniedzēju loku, paredzot, ka mājokļa pielāgošanu veic ne tikai būvkomersants, bet arī komersants, jo pabalsts tiek piešķirts ne tikai būvniecības darbu veikšanai.
Tāpat grozījumos precizēts, ka atzinumu par to, ka iestājušies ārkārtas apstākļi un personai pabalstu varētu piešķirt atkārtoti, sniedz ergoterapeits. Ja sešu mēnešu laikā pēc lēmuma par pabalsta piešķiršanu nebūs sākta mājokļa pielāgošana, pabalsts piešķirts netieks.
2015.gadā mājokļu pielāgošanas iespējas izmantoja 67 cilvēki par kopsummu 136 430 eiro, bet 2016.gadā - 46 cilvēki, izlietojot 92 855 eiro.
Šogad kopējais atvēlētais finansējums pabalstu izmaksai paredzēts 99 003 eiro apmērā.