Visvairāk ostā 2018.gada pirmajos divos mēnešos pārkrautas beramkravas - 3,388 miljoni tonnu, kas ir par 6,5% mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, seko ģenerālkravas ar 1,306 miljoniem tonnu, kas ir pieaugums par 21,1%, un lejamkravas ar 789,1 tūkstoti tonnu, kas ir kritums par 43,6%.
Pēc ostas sniegtās informācijas, pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru pirmajos divos mēnešos joprojām veidoja ogles - 36,5% (2017.gadā kopumā - 35%, 2016.gadā - 35,9%). Ogles šogad Rīgas ostā pārkrautas 2,002 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,4% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.
Seko naftas produkti, kuru īpatsvars pārkrauto kravu struktūrā šogad pirmajos divos mēnešos Rīgas ostā veidoja 14,2%, taču pārkrauto naftas produktu apmērs šogad samazinājies par 43,3% un bija 781,1 tūkstotis tonnu.
Konteinerizētās kravas kopējā ostā pārkrauto kravu struktūrā 2018.gada pirmajos divos mēnešos veidoja 13,9%, kokmateriāli - 9,5%, bet ķīmiskās kravas - 7,2%.
Ostas publiskotā informācija arī liecina, ka februārī Rīgas brīvostā pārkrauti 2,712 miljoni tonnu kravu, tostarp 1,683 miljoni tonnu beramkravu, 682,6 tūkstoši tonnu ģenerālkravu un 346,3 tūkstoši tonnu lejamkravu.
Pērn pirmajos divos mēnešos Rīgas ostā pārkrāva 6,1 miljonu tonnu kravu.
Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra un arī apkalpoto pasažieru skaita ir lielākā osta Latvijā.