Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 7. maijs
Henrijs, Jete, Henriete, Enriko
Pilī atrasts arī kaut kas tiešām nozīmīgs Latvijas mākslas un arhitektūras vēsturei - vērtīgi vairāku slāņu interjera gleznojumi

Rīgas pilī atrod unikālas vēstures liecības

Pagājušajā gadā, pārbūvējot un rekonstruējot Rīgas pils dienvidu korpusu, kastelas iekštelpās tika atrasti, iespējams, 500 gadu veci sienu gleznojumi, bet Horna bastionā tika uziets 13. gadsimta mūra fragments. Arheologi un arhitekti šos atklājumus prezentēja Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) Rīgas pils atjaunošanas padomes sēdē, kurā sprieda arī par pils tālāko restaurācijas gaitu.

"Izpētes laikā Horna bastionā tika atklātas astoņas dažāda perioda konstrukcijas no 13. gadsimta pirmās puses līdz pat 19. gadsimta beigām," stāsta arheologs Mārtiņš Lūsēns. Arheologi piebūvē pie Svētā gara torņa atklāja integrētas vismaz trīs dažādu apbūvju periodu paliekas: "Senākā ēka šajā vietā acīmredzot ir celta 18. gadsimta pirmajā pusē. No tās labi saglabājies krāsns cokols ar trim krāsns podiņiem, kuru stilistika nepārprotami liecina, ka krāsns attiecināma uz baroka laikmetu. 18. gadsimta vidus vai beigu posmā augstāk tiek uzcelta otra krāsns un izveidota neliela piebūve."

Viņš atzīst, ka celtne pēc izpētes tika demontēta, ne visas atklātās konstrukcijas izpētes laikā tika saglabātas: "Šī ir viena no tām, ko Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) ekspertiem uz vietas izvērtējot, tika pieņemts lēmums to demontēt, jo tehniskā saglabāšanas pakāpe bija diezgan vāja."

Izpētē atklājās, ka dažādu periodu tualešu izbūves koncentrētas rietumu korpusa vidusdaļā. Lūsēns skaidro, ka no 1547. gada attēlu liecībām var spriest - korpusa ārpusē ir atradusies viduslaiku pilīm raksturīgā atejas izbūve jeb danskers: "Izpētes rezultātā mēs atklājām vienu no balstu kolonnu pamatnēm, kas acīmredzot ir balstījusi uz āru izvirzīto izbūvi."

Kā pašu senāko un nozīmīgāko atklājumu viņš min 13. gadsimta pirmās puses Rīgas aizsardzības mūra fragmentu, kaut gan saukt to par īsto viduslaikos celto mūri izvairās, jo esot jāveic papildu pētniecības darbi, lai šo pieņēmumu droši varētu apstiprināt.

Izpētītas tika arī divas pagraba telpas: "Tur tika atklātas 16. gadsimta kāpnes. Spriežot pēc aizbērumā atrastajiem krāsns podiņiem un to stilistikas, kāpņu likvidācija notikusi 17. gadsimta vidū vai otrajā pusē. Otrā pagraba telpā tika atklāta dolomīta akmeņu mūra pamatne, un ļoti iespējams, ka tas ir saistīts ar senās pils virtuves zonu dūmeņa pamatni. Bet tā ir hipotēze, kas prasa pārbaudi," stāsta Lūsiņš.

Atrastās kāpnes ir vienīgās viduslaiku kāpnes starp stāviem, kas saglabājušās pils korpusos – citas kāpnes oriģināli saglabājušās torņos.

"Tika identificēti artefakti, kas liecina par pils interjeru – apmetumi ar polihroma apdari, apstrādātas akmens detaļas no 16. gadsimta vai senākas viduslaiku pils un citi artefakti, kas papildina mūsu priekšstatu par konkrēto pili. Ļoti interesanti artefakti tika atrasti ēku mūros – tā ir izteiksmīga būvplastika no 17. gadsimta vidus – kāda portāla fragmenti, dažādas plāksnes," stāsta arheologs Ilmārs Dirveiks. Viņš min, ka paņemti paraugi no dažādām pils vietām, lai tos varētu salīdzināt un attiecīgi pēc iespējas precīzāk interpretēt atradumus vēstures kontekstā.

Vēl tika atklāts, ka Svina torņa augšdaļā ir saglabājušās šaujamlūkas, kurās iekšā ir ieroču balsta koki no ozola. Pašlaik ir paņemtas analīzes gadskārtu datējumam, kas ir precīzākais veids, kā noteikt koka vecumu.

Atrasts arī kaut kas tiešām nozīmīgs Latvijas mākslas un arhitektūras vēsturei. Tie ir interjera gleznojumi. Gleznojumi ir vērtīgi ar vairākiem slāņiem, tie ir fragmentāri, tos atrada nejauši.

"Ne jau katru dienu Latvijā kaut kas tāds tiek atrasts, un mēs varētu uzskaitīt tikai dažas vietas, kur ir viduslaiku gleznojumi un figurāli gleznojumi," stāsta Dirveiks. Viņš cer, ka pēc būvdarbu pabeigšanas varētu turpināt gleznojumu izpēti. 

Arhitekts Reinis Liepiņš uzsver, ka tehniskais stāvoklis gleznojuma vietā nav ideāls, ir jādomā, kā rīkoties tālāk: "Projektā tiek paredzēta pārseguma izņemšana, kas paredz sienu drebināšanu. Ja skaistais gleznojums nebūs iekonservēts, tas kritīs lejā."

Sēdē raisījās diskusijas arī par iespēju saglabāt atrasto 19. gadsimta kanalizācijas kanālu.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš uzsvēra, ka nebūtu problēmu, ja ķieģeļu kanālu nojauktu, katru ķieģeli atsāļotu un uzmūrētu to atkal no jauna: "Muzejs šai lietai pieiet diezgan filozofiski - kā būs, tā būs. Mani globālāk satrauc, ka pils kādā gatavības stadijā nonāks muzeja rīcībā, un es gribētu skaidri definētu to, vai ir paredzēta kāda restaurācija, jo kad muzejs būs iekšā, tad tas vairs nav darāms."

VNĪ pārstāve Līga Putna uzsver, ka, sākoties būvdarbiem, noteikti tiks atklāts vēl kas: "Tas ir neizbēgams process šādai vēsturiskai ēkai, un standarta būvprojekts šeit nestrādā." Viņa skaidro, ka var būt situācijas, kur vienā zonā var turpināties būvdarbi, bet otrā – nē..

Sēdes vadītājs Ojārs Spārītis, kurš ir arī mākslas vēsturnieks, uzsvēra, ka VNĪ atjaunotā komanda ir enerģiski atsākusi "kustināt" pils tālākās celtniecības jautājumu, un arheologi un arhitekti ir izdarījuši visu, ko varējuši. Sēdē tika pieņemts lēmums izveidot speciālistu darba grupu, kurai līdz nākamajai sēdei jāsagatavo priekšlikumi pils projekta izmaiņām, ņemot vērā pilī atrastās vēsturiskās liecības.

Top komentāri

māksliniece
m
Vai būs arī fotoattēli ar atrastajām unikālajām vērtībām. Būtu interesanti apskatīt gleznojumu.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas