Zemās grīdas tramvaja ierīkošanai K.Barona ielā pacels brauktuves virsmu pieturās

Ielās, kuru platums ir pietiekams atsevišķa pasažieru uzgaidīšanas perona izvietošanai, ir jāpārveido tikai paša perona ģeometriskie izmēri, jāuzstāda e-talonu un biļešu automāti un sabiedriskā transporta pieturvietas nojume.Savukārt grūtības rodas ielās, kuru platums nav pietiekams atsevišķa, no braucamās daļas pilnīgi norobežota perona izvietošanai un kuras atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā buferzonā, un ir saglabājušas vēsturisko šķērsprofilu.Dokumentos RS atgādina, ka pašlaik ir iecerēts zemā tramvaja vagonus izmantot 6.maršrutā un radīt iespēju to izmantot arī maršrutos, kas apkalpo Vecrīgu pa Aspazijas un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri. Gan Aspazijas bulvārī, gan Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, gan 6.tramvaja maršrutā aiz dzelzceļa loka virzienā uz Juglu nav grūtību labiekārtot pieturvietas atbilstošā augstumā, jo ielu platums to atļauj. Sarežģījumi rodas, izskatot iespējas izveidot pieturvietas K. Barona ielā, īpaši posmos, kur saglabājies vēsturiskais ielas šķērsprofils ar bruģējumu, skaidro pašvaldības uzņēmums.RS norāda, ka ir izskatīti vairāki ielas ierīkošanas varianti - ieteicamākais būtu tramvaja sliedes pārvietot gar ielas malu, bet automašīnu brauktuvi vidusdaļā. "Diemžēl šis risinājums nozīmē visu ielas sarkano līniju telpā izvietoto komunikāciju pārbūvi, jo to nosaka tehnisko normatīvu prasības. Ir arī ierosināts tramvaja ceļu iedziļināt, saglabājot pārējo ielas šķērsprofilu neskartu, taču šis risinājums maksātu vairākus miljonus latu, turklāt ievērojami izmainītu visas ielas apveidu," atzīmēts dokumentos.Vismazāk vidi ietekmējošais risinājums ir pieturās izveidot paaugstinājumus vienā līmenī ar trotuāru kā "guļošos policistus". RS min, ka šajā gadījumā izmaiņas būtu nepieciešamas tikai sešās pieturvietas katrā virzienā, bet pārējā K. Barona ielas garumā vēsturisko profilu mainīt nav nepieciešams. Šāds ielas garenprofils nodrošina transporta plūsmas ātruma samazināšanos, lielāku pasažieru drošību, šķērsojot braucamo daļu, kā arī kopumā netraucē transporta kustībai.Par zemās grīdas tramvaja ierīkošanai nepieciešamajiem risinājumiem Pilsētas attīstības komiteja spriedīs trešdien, 28.aprīlī.Jau vēstīts, ka aprīļa vidū RS prezentāja pirmo zemās grīdas tramvaju. Līdz 2011.gada janvāra beigām RS plāno saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus, kuru kopējās izmaksas ir 52 miljoni eiro (36,5 miljoni latu). Tramvaji ir pasūtīti Čehijas uzņēmumam "Škoda Transportation s.r.o.".Zemās grīdas tramvaja projekta ietvaros Rīgā ir plānots atjaunot infrastruktūru un 5.tramvaju depo Brīvības ielā 191, kur tiks saņemts jaunais tramvajs, un pagarināt 6.tramvaja līniju (Stacijas laukums-Jugla), kurā kursēs pirmie zemās grīdas tramvaji. Kopējās projekta izmaksas ir 142 miljoni eiro, un aizdevumu projekta īstenošanai piešķīra trīs bankas. Kredīts ir uz 30 gadiem, un pamatsummas atmaksa ir jāsāk pēc pieciem gadiem."Rīgas satiksme" nodrošina Rīgā pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Rīgas dome.