Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

247 000 eiro dārgos Goda vārtus nojauks jau pēc diviem gadiem

Šonedēļ plaši tika apspriests kāds galvaspilsētas mākslas objekts, kas pārsteidza ar savām izmaksām. Tie ir Goda vārti Brīvības bulvārī, ko ar uzrunām atklāja kultūras ministre un Rīgas mērs. Projektam iztērēti 257 tūkstoši eiro, taču Goda vārti Rīgas centrā stāvēšot vien divus gadus, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Rīgas dome lepojas, ka šis esot unikāls mākslas objekts - vienīgais visā pasaulē. Autori mākslinieks Visvaldis Asaris, 3D projekcijas veidojis – Māris Kalve. teksus - dzejnieks Andris Akmentiņš.

Kad Rīga sākusi plānot valsts simtgades notikumus, radusies iecere modernizēt visu Brīvības bulvāra aleju līdz pat Brīvības piemineklim, bet tik daudz naudas nav bijis. Tāpēc nolemts ideju sašaurināt. Mākslinieki ieteikuši veidot interaktīvus vārtus no LED ekrāniem. Domes Kultūras pārvalde teikusi - lai notiek. 

"Šie vārti bija ideja, kas bija akceptēti ļoti augstā līmenī, ja mēs runājam par kultūras ministri. Šo objektu svinīgi atklāja tie latviešu mākslinieki, kas veidoja šo..., pie tam es gribētu pasvītrot - patstāvīgo objektu, kas tiks izmantots arī pēc 2018. gada. Manuprāt, šis objekts ir vietā un šis objekts no mākslas viedokļa izskatās ļoti pareizi. Bet vēlreiz - par šo objektu saturiski ir lēmuši speciālisti," izteicies Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa).

Darbs esot noticis mēnešiem. Aptaujātas vairākas led iekārtu apkalpojošās firmas, lai saprastu, cik mākslinieku ideju realizēšana maksās. Tad izsludināts konkurss. Tas noticis tikai pagājušā gada 17. augustā.  Kā liecina sludinājums Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā - izvēlēta iepirkuma procedūra “Paātrinātais konkurss”. Tā termiņš bija 12 darba dienas - līdz 4 septembrim.

"Nu, tas ir atbilstoši iepirkuma nosacījumiem un aptaujājot video LED ekrānu izmantošanā iesaistītās kompānijas, kas darbojas Latvijā, novērtējot arī visas šī projekta izmaksas un izgatavošanas tempus, mēs sapratām, ka tas ir iespējams izdarīt paātrinātajā kārtībā," skaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite. " Konkursā pieteicās viens prietendents. mēs gaidījām vairāk pretendentus. Jo ziņa par šo konkursu bija ne tikai publicēta IUB mājas lapā un departamenta mājas lapā, bet izsūtīta sešiem pretendentiem ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, bet tomēr saņēmām tikai vienu pieteikumu."

Pātrinātajā konkursā bez konkurences uzvarēja firma Palami. Tā reģistrēta rūpnīcas ēkā Salaspilī. Tur ražo gan LED gaismekļus, gan dažādas mikroshēmas. Firmas īpašnieks un valdes locekļi - bijušie un esošie Baltkrievijas pilsoņi. Firma lepojas, ka uzstādījusi tablo Arēnā Rīga, reklāmu stendus Baltijas valstu lielveikalos un ielās. 

SIA “Palami” pārstāve telefoniski Nekā Personiski apgalvoja, ka par projektu var runāt tikai valdes priekšsēdētājs, bet viņš esot aizņemts un braucot prom no Latvijas. Tomēr Pāvelu Ahroņinu raidījuma pavisam nejauši izdevies sastapt Rīgā, kad viņš ieradās apskatīt Goda vārtus, kuriem dažas dienas pēc uzstādīšanas radusies kāda tehniska ķibele. Uz jautājumiem viņš gan nav atbildējis, solot sarunu jaunnedēļ.

"Šis ir projekts, kas ir paredzēts divus gadus. Un tur nebūs katros svētkos jauns pieminieklis vai jauna dizaina statuja vai skulptūra vai egle. Šis būs objekts, kurā transformēsies un atspoguļosies visi būtiskie notikumi, kas šajā laikā valstī notiek. (..) Pēc tam, tā kā šo ekrānu lietošanas termiņš ir 12 gadi, tad jau pašā sākumā mēs sapratām, ka pēc tam šo objektu mēs šos ekrānus nodosim kultūras centra rīcībā. Mūsu koncertorganizācijas Ave Sol, kura rīko lielos pasākumus pilsētvidē, krastmalā, mūsu kultūras centri, kur šie ekrāni var noderēt, jo tie ir sadalāmi pa segmentiem. Tā nav viena masa. Ir sadalāmi un veidojami atsevišķi dizaina objekti, ekrāni, informatīvie stendi," viņa teica.

"To es tagad nedarīšu, bet jūs noteikti vart pie sevis izdalīt šo summu un uz diviem gadiem plus vēl šo te garantiju, ka šie ekrāni strādā 12 gadus. Tādā gadījumā mēs esam vienkārši saņēmuši dāvanu!" piebildis Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Pilsētas svetku nodaļas vadītājs Guntars Kambars.

Kā liecina Kultūras pārvaldes atsūtītās galvenās izdevumu pozīcijas bez atalgojuma māksliniekiem, tad visdārgākais bijis 64 kvadrātmetru lielais četru plakņu ekrāns. Tā cena - 182 tūkstoši eiro. Karkass, uz kā ekrāni uzstādīti, kopā izmaksājis 59 410 eiro. Metāla konstrukcijas - 18 tūkstošus, bet 41 tūkstoti - objekta segvirsma, pamati, podests un betona bloki. Projektēšana 1800 eiro, ekrāna uzlikšana - pusotrs tūkstotis, apkope 1400, demontāža 1350 eiro.

Lai arī Rīgas mērs un domes kultūras pārvalde apgalvo, ka dārgajam projektam stingru "jā" vārdu teikusi arī Kultūras ministrija, tajā amatpersonām ir nedaudz cits viedoklis. Latvijas simtgades birojs skaidro, ka šis ir pašvaldības projekts un valsts tajā nejaucas. 

"Nu, patisībā nevienai pašvaldībai nav uzdevums ar mums saskaņot izmaksas, ja tas ir viņu budžets. Tā ir jebkuras pašvaldības atbildība. Šajā gadījumā arī Rīgas atbildība, jo, jā, šī informācija mums tika sniegta, bet mūsu uzdevums nav dot jebkādu eksperta vērtējumu," teica LV100 biroja projektu vadītāja Jolanta Borīte.

Nekā personīga arī vēstīja, ka uzskatāms piemērs kā par lielu naudu izveidots mākslas objekts dažu gadu laikā kļūst nevienam nevajadzīgs ir “runājošie akmeņi”. 2005.gadā kultūras ministrija iztērēja pusmiljonu latu, lai no deviņiem laukakmeņiem izveidotu projektu Runājošie akmeņi. Vairākus gadus akmeņus glabāja kādā noliktavā Rīgā. Tagad šis trekno laiku projekts ir atvests uz Likteņdārzu

2005. gadā reklāmas speciālists Ēriks Stendzinieks radīja projekcijas uz parastiem laukakmeņiem. Tos veidoja, lai Francijā reklamētu Latviju. Dažas dienas akmeņus izstādīja arī Rīgā. Pēc tam dārgais projekts kopā ar video un datortehniku aizceļoja uz kādu no noliktavām, kur par glabāšanu kultūras ministrija samaksāja 20 tūkstošus eiro. Tur tas zem klajas debess apklāts vien ar plēvi stāvēja līdz pat 2014. gadam.

Tomēr nekas no iecerētā nepiepildījās. Kultūras ministrija neveiksmīgi mēģināja pierunāt kādu no pašvaldībām akmeņus izvietot pie sevis. Tehnika, kas savulaik tika izmantota attēlu un skaņas radīšanai, novecoja un kļuva nelietojama. Kā rāda Kultūras ministrijas projekta bilances dokumenti,  kas tapuši pirms akmeņu aizvešanas uz Likteņdārzu, agrāk pusmiljona latu dārgā projekta iekārtu un akmeņu vērtība novērtēta uz 686 eiro. Kā stāsta Likteņdārza veidotāji, tādas naudas, lai projektu atjaunotu un akmeņi atkal sāktu runāt, viņiem nav.

Top komentāri

Es
E
Nudien, nesaprotu... Visa parastā tauta redz to, ka šis projekts ir pilnīgi bezjēdzīgs, bet ierēdņi turpina priecāties un slavināt. Tā kā arka veidota no ekrāniem, gan jau drīz kāds no tiem tiks bojāts un tad būs jāgādā vietā jauns ekrāns. Kāds atkal nopelnīs. Līdzīgs ekrāns ir pie mākslas muzeja - viszmaz 3reiz gadā tur kāds iemet akmeni.
naudas kā spaļu
n
Ļeņina bikses par ceturtdaļmiljonu.
...
.
Manis pēc to būvējumu var noņemt jau šodien,nav smuks,kā tāda kaste.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas