Organizācija pauž satraukumu par 400 000 Latvijas un Igaunijas nepilsoņu, kuru bezvalstnieku statuss, pēc Amnesty International atzinuma, padziļina šo cilvēku "nabadzību un izolētību".
Savukārt Lietuva līdzās Bulgārijai, Itālijai, Slovākijai un Horvātijai, kas vēl tikai kļūs par ES dalībvalsti, izpelnījusies nopēlumu par rīcību homofobisku incidentu gadījumā.
Visasāko Amnesty International kritiku gan saņēmusi Grieķija un Ungārija.
Kā teikts ikgadējā ziņojumā, Grieķijas parlamentā iekļuvusi neonacistu partija Zelta rītausma un valstī spēkā pieņēmusies rasistiska attieksme. Organizācija pauž satraukumu par Grieķijas policijas vēršanos pret imigrantiem, kas "raisa bažas par diskrimināciju pret cilvēkiem to etniskās izcelsmes dēļ, kas savukārt var izraisīt ksenofobiju".
Savukārt Ungārijā, pēc organizācijas vērtējuma, turpinās čigānu minoritātes iebaidīšana.
Kopumā Lielbritānijā bāzētās organizācijas ikgadējā ziņojumā pieminētas 24 ES dalībvalstis.
Starp sistemātiskām cilvēktiesību problēmām ES tiek minēta nepieņemamā izturēšanās pret bēgļiem no Āfrikas un Āzijas, bargie pretterorisma likumi, kas jo sevišķi smagi ietekmē musulmaņus, kā arī rasistiska attieksme pret čigāniem.