Ātro kredītu uzņēmumu treknie gadi, visticamāk, beigušies. Plāno vēl vairāk ierobežot to darbību

Pirmoreiz iekļuvis arī Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101. ,,4finance” biznesa vērtība - 27,3 miljoni latu. Pirmajos trīs savas darbības gados ,,4finance” strādāja ar zaudējumiem. Taču pēdējie divi gadi noslēgti ar uzviju. Pērn ,,4finance” peļņa sasniedza 12 221 000 LVL. Turklāt pašu kapitāla atdeve - 88 %. Jebkurš priecātos par šādu uzrāvienu – ieguldot, piemēram, 100 latu pēc gada iespējams atgūt jau 188 latu. Tāpēc gluži pašsaprotami ir tas, ka ,,4finance” un pārējie uzņēmumi visiem spēkiem iebilst pret nozares straujo izaugsmes tempu ierobežojošiem pasākumiem. Tomēr “ātro kredītu” kompānijas aizvien straujāk pietuvojas robežai, aiz kuras viņu “treknie gadi” draud izplēnēt. Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis norāda uz virkni iemeslu: ,,Gan tāpēc, ka notiek ekonomikas augšupeja, gan bankas neizbēgami atgriezīsies šajā sektorā un sāks konkurēt, gan arī tāpēc, ka tiek izsmelts to cilvēku skaits, kas ir gatavi paļauties šādai vieglprātīgai aizņemšanai.”Tieši uzskats, ka “ātrie kredīti” ir viegla nauda, daļu cilvēku iedzina postā. Taču beidzot ir izstrādātas vadlīnijas, lai turpmāk daudz rūpīgāk izvērtētu klientu maksātspēju. Turpmāk nepietiks tikai ar to vien, ka cilvēks atklāj savus ikmēneša ieņēmumus un izdevumus. Savu ienākumu regularitāte būs jāpierāda. Piemēram, ja kredīta summa pārsniegs 300 latu, būs jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņa, jānosūta konta izraksts vai apliecinājums no darba devēja. Uzņēmumi stingākus nosacījumus būs spiesti ieviest kaut vai tāpēc vien, lai pārreģistrētu licenci. Citādi kredītu izsniegšanu būs jāpārtrauc. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa apstiprina: ,,Ja netiks ieviesta maksātspējas vērtēšanas kārtība, tad tāda iespēja pastāv.” ,,4finance” ir to nebanku kredītdevēju vidū, kuri licences vēl nav pārreģistrējuši. Vasarā PTAC ,,4finance” noteica 9 000 latu lielu soda naudu tieši par nepietiekamu klientu maksātspējas izvērtēšanu. To gan uzņēmums esot pārsūdzējis tiesā. Šobrīd uzņēmuma izpilddirektors Toms Jurjevs ir izvairīgs par to, kādā veidā uzlabos klientu maksātspējas vērtēšanu. Taču tajā pašā laikā T.Jurjevs ir pārliecināts, ka jau nākamnedēļ licenci saņems. ,,Mēs esam vienojušies par visiem jautājumiem, kas mums bija neskaidri.”Taču uzņēmumus sagaida vēl kāds trieciens no Ekonomikas ministrijas puses. Sagatavotie grozījumi likumā paredz, ka nakts stundās “ātros kredītus” izsniegt nedrīkstēs, gada procentu likme aizņēmumam nevarēs pārsniegt 100%, kā arī ierobežos maksājumu kavējuma procentu apmēru (līdz 18%). Tas, protams, izdevīgi būtu patērētājiem. Viņiem samazinātos summa, kuru būtu jāatdod. Tāpat tik strauji nepieaugtu soda maksa. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) ir pārliecināts, ka ,,ekonomiskās politikas prioritāte nav veicināt attīstību vai dzīvošanu uz parādsaistību rēķina. Tas nav veids, kā padarīt cilvēkus turīgākus, laimīgākus. Tā kā, es domāju, ka šīs regulējuma nepilnības ir bijusi kļūda.” Taču šīs nepilnības nāksies labot priekšvēlēšanu gaisotnē, kur jau vienošanās par valsts budžetu sagādāja milzu domstarpības. ,,Iespējams tagad var  notikt visādi brīnumi. Līdz nākamajam gadam labas idejas tiks raktas tāpēc, lai konkurenti tās nevarētu realizēt. Tomēr jāskatās sabiedrības vēlmes”, nevēlēšanos vilcināties ar izmaiņām likumā pauž finanšu ministrs Andris Vilks (V).Jaunākie SKDS aptaujas rezultāti liecina, ka 70,7% cilvēku atbalsta “ātro kredītu” procentu likmju apmēru ierobežošanu, pat ja tas nozīmētu, ka “ātro kredītu” uzņēmumi pārstātu izsniegt nelielus aizdevumus uz īsiem termiņiem. Pret izmaiņām ir 16,1%, viedokļa nav – 13,2%. Pret šādu lēmumu pārsvarā bijuši gados jauni cilvēki un ārpus Rīgas dzīvojošie.  Tajā pašā laikā nozares aizstāvji uzskata, ka jau šobrīd latviešiem “ātrie kredīti” izmaksā vislētāk un gada procentu likmes griesti nav jānosaka. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane atstāsta Igaunijas piemēru: ,,tikko bija tāds pats priekšlikums no sociālistu partijas, kur valdība, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija un arī galu galā Igaunijas parlaments norādīja, ka šādai cenu ierobežošanai nav nekāda pamata. Tas vien, ka pakalpojums ir dārgāks salīdzinot ar citiem nenozīmē, ka valstij ir jāiejaucas.” “de facto” gan noskaidroja, ka grozījumu iesniedzējs bija Igaunijas parlamentā opozīcijā esošs politiskais spēks. Līdzīgi kā Latvijā, viņu priekšlikumi visbiežāk tiek noraidīti. Savukārt Lietuvā, kur gada sākumā “ātro kredītu” nozari pētīja “de facto”, tapuši jauni grozījumi likumā. No Lietuvas bakas atsūtītās vēstules “de facto” secināms, ka tie ir vēl bargāki nekā plānotie ierobežojumi Latvijā. Lietuvas bankas finanšu pakalpojumu un tirgus uzraudzības departamenta direktors Viļus Šapoka raksta, ka ,,Finanšu ministrijā iesniegtais likumprojekts paredz samazināt pašreiz patēriņa kredītiem esošo gada procentu likmi no 200% uz 50%. Tāpat Lietuvas banka likumā rosina noteikt, ka patērētāji, kuri vēlas noslēgt patēriņa kredītu līgumus, nevarēs to izdarīt tik ātri kā līdz šim. Viņiem vispirms būs jāpiesakās šim kredītam, bet līgums stāsies spēkā ne ātrāk kā divu dienu laikā.” Atšķirībā no Lietuvas, kur grozījumus likumā izstrādā politiski neatkarīga iestāde, Latvijā galvenais virzītājspēks ir reformistu pārvaldībā esošā Ekonomikas ministrija. Līdz ar to konstruktīvas diskusijas, iespējams, aizēnos politiskā sāncensība.