1989.gada 23. augusta demonstrācija pievērsa pasaules uzmanību Molotova-Ribentropa noziedzīgā pakta parakstīšanas 50.gadadienai, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā, tādējādi pieņemot lēmumu par daudzu tautu likteņiem.
Trīs Baltijas valstis pārsteidza pasauli - aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot 600 kilometrus garu ķēdi no Tompea pils pakājes Tallinā līdz Ģedimina torņa pakājei Viļņā, pa ceļam šķērsojot Rīgu un Daugavu.
Baltijas ceļa gājēji teica cits citam: "Par brīvību - jūsu un mūsu! Par cieņu pret nāciju tiesībām uz pašnoteikšanos, dzimto valodu un dzimto zemi."
Demonstrācijas lielākais panākums bija PSRS piekāpšanās triju Baltijas valstu iedzīvotāju kopējā protesta priekšā, atzīstot savus pagātnes noziegumus.
PSRS oficiāli atzina Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu esamību un 1989.gada 24.decembrī to pasludināja par spēkā neesošu. 2009.gada 30.jūlijā Baltijas ceļa dokumentālais mantojums tika iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas starptautiskajā reģistrā.
23. augustā Rīgā pie Brīvības pieminekļa notiks Baltijas ceļa 25 gadadienai veltīts lielkoncerts, arī citās pilsētās un novados notiks šim pasākumam veltīti piemiņas svētki.
Baltijas ceļš atmiņās palicis ikvienam tā dalībniekam. Aktrise Santa Didžus, režisore Žaklīna Cinovska, pavārs Mārtiņš Sirmais un mūziķis Ingus Ulmanis Baltijas ceļā piedalījās pirms 25 gadiem un ir pārliecināti, ka to darītu katrs latvietis.