No datiem Latvijas oficiālajā statistikas portālā secināms, ka kopš neatkarības atgūšanas brīža Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies, tomēr mājsaimniecībās radīto atkritumu daudzums tikai pieaudzis. Ja 1991. gadā Latvijas 2,66 miljoni iedzīvotāju radīja 530 tūkstošus tonnu atkritumu, tad pērn 1,91 miljons iedzīvotāju, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, radīja 908 tūkstošus tonnu atkritumu. Skatoties ilustratīvi: ja 1991. gadā Latvijas mājsaimniecībās radītie atkritumi svēra tik, cik ganāmpulks ar 1,3 miljoniem govju, tad pērn šis daudzums bija jau teju dubultojies, sasniedzot 2,3 miljonu govju svaru. Latvijā nekad nav bijis tik daudz govju.
Uz vienu cilvēku radītais atkritumu daudzums mājsaimniecībās kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir vairāk nekā dubultojies. Tas ir palielinājies no 200 kilogramiem 1991. gadā līdz 475 kilogramiem 2020. gadā. Vides un reģionālās attīstības ministrija Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam prognozējusi, ka uz vienu cilvēku radītais atkritumu daudzums jau dažos gados varētu pārsniegt 500 kilogramu un tas turpinās palielināties. 2028. gadā uz vienu cilvēku radītais sadzīves atkritumu apjoms varētu būt jau 532 kilogrami.
“Reti kurš spēj iztēloties to atkritumu daudzumu, kas ik dienas nonāk šķirošanas centros un poligonos apglabāšanai. “Clean R” atkritumu šķirošanas rūpnīcā “Vides resursu centrs” Getliņos ik dienu tikai no Rīgas un Pierīgas tiek atvests ap 800 tonnu atkritumu, kas “ierindas cilvēkam” ir neaptverams daudzums. Atkritumu apsaimniekotāji gadiem ir sabiedrību aicinājuši būt apdomīgiem iepērkoties, mēs esam mācījuši un aicinājuši radītos atkritumus šķirot, lai mazinātu poligonu kalnos aprakto atkritumu daudzumu. Aicinājumi nav nesuši rezultātus – atkritumu apjoms katru gadu turpina palielināties par 2–5 %, mēs cīnāmies ar negausīgā patēriņa sekām. Šodien, uzsākot sociālo kampaņu, mēs savos reklāmas materiālos parādām reālu skatu no atkritumu šķirošanas rūpnīcas, simboliski priekšplānā noliekam lelli, kas saistās ar bērnību un nākotni, cerot, ka tas mudinās aizdomāties. Mēs vēlamies vērst uzmanību uz atkritumu rašanās cēloņiem un to, ko ikviens no mums var darīt, lai negatīvo ietekmi uz vidi mazinātu. Ar šo kampaņu zvanām trauksmes zvanu, lai norādītu, ka vairs nevaram novelt atbildību tikai uz ražotājiem – no vienas puses – un atkritumu apsaimniekotājiem – no otras. Lai samilzušo atkritumu problēmu risinātu pēc būtības, jāiesaistās katram Latvijas iedzīvotājam. Un pat dažu vienkāršu ikdienas ieradumu maiņa ilgākā laika posmā var radīt milzīgu atšķirību,” piebilst “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.
Ar ikviena cilvēka pārdomātu rīcību iespējams krietni ierobežot resursu izšķērdēšanu un palīdzēt sasniegt Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam izvirzītos mērķus: līdz 2035. gadam poligonos Latvijā apglabāt ne vairāk kā 10 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma un pārstrādāt vismaz 65 %. Pašlaik poligonos tiek apglabāti vairāk nekā 60 % atkritumu.
Kampaņas lapā www.nenoroc.lv ir iespējams gūt iedvesmu ikdienas rīcībām, kā izmest mazāk pārtikas, apģērba un sadzīves preču. Kampaņā ar savu pieredzi iesaistījušies arī tādi sabiedrībā zināmi cilvēki kā mākslinieces Helēna Heinrihsone un Elita Patmalniece, žurnālists un rakstnieks Osvalds Zebris, Latvijas pludmales volejbola čempioni Artūrs Rinkēvičs un Ardis Daniels Bedrītis, recepšu autore un ēdiena blogere Zane Grēviņa, kārtošanas eksperte Dana Gulbe, podkāsta “Pa kluso” veidotāja Laura Grēviņa un citi. Viņiem var pievienoties ikviens, izmantojot tēmturi “#nenoroc” un daloties ar pieredzi un ieteikumiem ar saviem draugiem un sekotājiem. Šogad oktobrī ar reklāmas plakātiem tiešsaistē un Rīgas vidē sāktā sociālā kampaņa turpināsies arī nākamajā gadā, ikvienam atgādinot vienkāršo patiesību – atkritumi sākas brīdī, kad pazaudējam apdomīgumu veikalā. Nepērc to, kas tev nav vajadzīgs, un kopā mums izdosies spert soli tuvāk atkritumu samazināšanai. Tikai kopā mēs varam gādāt, lai diena, kad bērniem jāspēlējas atkritumos, nepienāk.