Viņš uzsver, ka "tomēr ir virkne jomu, kuras ir identificētas no cietušo puses vai no nozaru profesionāļu puses, kas nav pilnvērtīgi izvērtētas un kompleksi sāktas risināt."
Jomas, kuras Delna ir identificējusi, [kas iziet ārpus izmeklēšanas procesa] ir trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzības neesamība, privātā sektora atbildība, apdrošināšana, tiesu sistēma, pašvaldību atbildība, u.c.
Iemesls ir tiesiskā ietvara trūkums, kas nosaka kā valstij rīkoties šāda mēroga traģēdiju seku risināšanā, paredzot gan atbildības, termiņus, uzdevumus un pilnvaras ietekmēt informācijas atklātību un priekšlikumu virzību, lai novērstu potenciālās nelaimes un izveidot labāku, drošāku un no korupcijas brīvu vidi visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Latvijā nav tiesiskā regulējuma, kas leģitimētu neatkarīgas sabiedriskas komisijas izveidi traģēdijas novērtēšanai un secinājumu izdarīšanai. Tādēļ Delna ir aicinājusi izvērtēt citu valstu pieredzi, kā, piemēram, Norvēģijas, kurā ir tiesiski atrunāta iespēja veikt adekvātu un koordinētu darbu, lai sabiedrībai sniegtu atbildes, piešķirot mandātu problēmu risināšanai.
Leģitimitāte arī bija viens no iemesliem, kādēļ 2013.gada nogalē lēmumi par sabiedriskās komisijas izveidi tikai pieņemti steidzamības kārtā, kā rezultātā komisija nesāka darbu. Likumdevējam ir jārada atsevišķs likums, kas palīdzētu reaģēt uz līdzīgiem gadījumiem, jo viens no valsts pamatpienākumiem ir radīt sabiedrībai drošu vidi un pie drošības svārstībām - ātri reaģēt.
Delna norāda, ka Parlamentārā komisija ir izveidota novēloti un tās objektivitāte vieš bažas, jo tiks vērtēts iepriekšējās valdības darbs, kuras politiskais sastāvs īpaši neatšķiras. Uzskatām, ka Parlamentārā izmeklēšanas komisija šajā gadījumā nav piemērotākais formāts šāda līmeņa un apjoma traģēdijas seku izvērtēšanai un priekšlikumu gatavošanai, lai nepieļautu traģēdiju atkārtošanos.
Tomēr sabiedrība no Parlamentārās komisijas sagaida apkopotu visu pieejamo informāciju - vispusīgi un profesionāli izvērtētu, un ziņojumu, kas būs pieejams visai sabiedrībai, lai saņemtu paskaidrojumu, kādēļ notika nelaime un kas jādara, lai tāda traģēdija nekad neatkārtotos. Tā pat ir būtiski, ka mērķtiecīgi virzītais kriminālprocess neapstājas tiesu sistēmas gaiteņos. Tiesu sistēmai ir jābūt gatavai un atbildīgai operatīvi izskatīt lietu. "Nedrīkst pieļaut situāciju, ka lieta tiek skatīta gadiem," norāda Delnas direktors Gundars Jankovs.
Pēc Zolitūdes traģēdijas valsts nav spējusi sistēmiski vērtēt notikušo un radīt sabiedrībai pārliecību, ka tā ir izdarījusi visu, lai līdzīgas traģēdijas neatkārtotos. Valstij ir jāgarantē, ka traģiskais gadījums tiks kvalitatīvi izmeklēts un atbildīgās institūcijas nevilcināsies ar lēmuma pieņemšanu risināt arī saistīto jomu izgaismotās problēmas.
Delna aktīvi seko un sekos līdzi traģiskā negadījuma izmeklēšanas gaitai un izmaiņu progresam saistītajās jomā, īpašu uzmanību pievēršot trauksmes cēlējiem tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai radītu labvēlīgu vidi tiem cilvēkiem, kas izšķiras ziņot par nolaidību, nelikumībām, korupciju un pārkāpumiem.