Kā aģentūrai LETA apliecināja prezidenta preses padomnieks Gusts Kikusts, vakar prezidenta kanceleja saņēmusi vēstuli no kāda mazākuma akcionāra ar lūgumu caurlūkot grozījumus Enerģētikas likumā. Savukārt otrdien prezidenta kanceleja saņēmusi arī LG vēstuli ar lūgumu nodot pieņemtos Enerģētikas likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Lūgums tiks izskatīts attiecīgajā kārtībā.
"Enerģētikas likuma grozījumu spēkā stāšanās gadījumā Latvijas Republikai radīsies ievērojamas nelabvēlīgas finansiālās sekas – pienākums atlīdzināt visus nodarītos zaudējumus, kas saistīti gan ar piešķirto dabasgāzes tirdzniecības licenču ekskluzivitātes pārkāpšanu, gan arī ar nesamērīgiem dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades infrastruktūras atsavināšanas nosacījumiem," uzsvēris uzņēmums Latvijas Gāze.
Latvijas Gāze nekad nav iebildusi pret dabasgāzes tirgus atvēršanu līdz ar privatizācijas nosacījumu izbeigšanos 2017. gada 3. aprīlī un aktīvi šim procesam gatavojās. Tomēr, atbilstoši Ekonomikas ministrijas skaidrojumam, pieņemtie Enerģētikas likuma grozījumi paredz faktisku dabasgāzes tirgus atvēršanu, ļaujot patērētājiem izvēlēties piegādātāju pirms šī termiņa. Tādējādi tiks pārkāpts Satversmes 105. pants – aizskartas līdz 2017. gada 3. aprīlim pastāvošās Latvijas Gāzes ekskluzīvās dabasgāzes tirdzniecības tiesības Latvijā, norādījis uzņēmums.
Būtiski ir pieminēt, ka privatizācijas līgumu ievērošana nav pretrunā Eiropas Komisijas prasībām. Pirmkārt, atbilstoši EK Enerģētikas ģenerāldirektora rakstītajam Ekonomikas Ministrijai "Eiropas Komisija zina par izaicinājumiem, kas izriet no Latvijas Gāzes privatizācijas līguma, Latvijai saskaroties ar pilnīgu Gāzes direktīvas prasību ieviešanu pirms 2017. gada 3. aprīļa" un "tādēļ ir pieļaujami apsvērt pagarinātu Gāzes direktīvas prasību ieviešanu". Otrkārt direktīva paredz, ka gadījumā, ja tirgus nav atvērts, tad nav obligāta pienākuma nodrošināt piegādes no citiem tirgiem, tādējādi ļaujot ievērot privatizācijas nosacījumus.
Latvijas Gāze arī neiebilst pret vienotā pārvades un uzglabāšanas uzņēmuma nodalīšanu un tālāku pārdošanu, tomēr pastāv būtiski pretkonstitucionāli pārkāpumi attiecībā uz prasību ieviešanas termiņu. Pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka sadalīšana jāpaveic līdz 2017. gada 3. aprīlim, savukārt pārdošanas darījumam faktiski jābūt pabeigtam sešu mēnešu laikā, lai dotu iespēju valstij trīs mēnešus lemt par likumā paredzētajām pirmpirkuma tiesībām un pilnībā procesu noslēgtu līdz 2017. gada beigām. Gan citu valstu pieredze ar direktīvas ieviešanu, gan mūsu pašmāju pieredze ar uzņēmumu pārdošanas termiņiem skaidri norāda, ka minimālais pārdošanai nepieciešamais termiņš ir vismaz 15 mēneši. Savukārt likumā paredzot vien sešus mēnešus, akcionāri būs spiesti veikt nekvalitatīvu un sasteigtu darījumu, pārdot akcijas par pazeminātu vērtību, tādējādi radot zaudējumus.
Būtiski ir tas, ka īpašumtiesību pārdošanas termiņš nekādā veidā neietekmē tirgus atvēršanu un sadalīšanu, kas tiks paveikts jau 2017. gada aprīlī. Arī Gāzes direktīva īpašumtiesību pārdošanu uzskata tikai kā vienu no variantiem kā realizēt direktīvas ieviešanu un pamatprasības tiks ieviestas līdz ar tirgus atvēršanu un uzņēmuma sadalīšanu. Tādējādi Latvijas Republika pārkāpj ne tikai Satversmes 105.pantu, bet arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kas aizsargā ikvienu uzņēmumu pret nesamērīgu un neizsvērtu īpašuma piespiedu atsavināšanu. Vēl vairāk – šāda veida tiesiskā regulējuma grozījumu pieņemšana rada neuzticību Latvijas Republikas pieņemtā regulējuma pastāvīgumam un spējai nodrošināt atbilstošu un prognozējamu investīciju vidi.
Uzņēmums lūdz pārskatīt Enerģētikas likuma Pārejas noteikumu 34. un 44. punktu. Eiropas regulējums rada visus priekšnosacījumus, lai nacionālajā līmenī tiktu ievēroti privatizācijas līgumu nosacījumi. Līdz ar to valstij kā godprātīgai līgumslēdzēja pusei ir jānovērš visi apstākļi, kas rada līgumu pārkāpumus, nevis jārīkojas tieši pretēji, uzsvērusi Latvijas Gāze.
Jau vēstīts, ka Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, atbalstot gāzes tirgus atvēršanas un LG sadalīšanas nosacījumus.
Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam LG līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.
LG vadītājs Aigars Kalvītis jau iepriekš ir paudis, ka nosakot tik īsus termiņus, valsts vēlas aplaupīt LG akcionārus. Tāpat LG vadītājs norādīja - lai sāktu uzņēmuma reorganizāciju, ir nepieciešama vairākuma akcionāru piekrišana. "Manuprāt, nepieciešama absolūtā vairākuma piekrišana un ar 51% balsu nepietiks," teica Kalvītis.
LG uzskata, ka, ņemot vērā Enerģētikas likuma neatbilstību noslēgtajiem privatizācijas līgumiem, uzņēmumam pastāv iespēja vērsties gan Satversmes tiesā, gan Stokholmas Arbitrāžā. Tāpat uzliktie pārvades un uzglabāšanas operatora pārdošanas termiņi ir nesamērīgi īsi un var radīt zaudējumus akcionāriem.
LG vadītājs iepriekš neizslēdza iespēju tiesāties ar valsti par likumā ietvertajām normām.
Patlaban lielākais LG akcionārs, kam pieder 34% akciju, ir Krievijas kompānija Gazprom, Marguerite Fund pieder 28,97% akciju, Uniper Ruhrgas International GmbH - 18,26%, SIA Itera Latvija - 16%, bet 2,8% akciju pieder mazajiem akcionāriem. LG kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 39 900 000.