KVV Liepājas Metalurgs atgādina, ka divreiz - 2015. gada 28. decembrī un 2016. gada 1. martā - izskatīšanai Valsts kasē iesniedza uzņēmuma parādu restrukturizācijas plānu, tomēr gan pirmajā, gan otrajā reizē uzņēmuma vadība saskārās ar to, ka ar KVV investīciju departamentu saskaņotā plāna izskatīšanas process ieilga.
Savukārt 8. martā Ministru kabinets jautājumu par KVV Liepājas Metalurgs pārcēla uz 15. martu.
KVV Liepājas Metalurgs nodrošinātie kreditori janvārī ierosināja izskatīt uzņēmuma maksātnespējas jautājumu, kam 21. janvārī sekoja finanšu līdzekļu noņemšana vairāk nekā 13 miljonu eiro no bankas garantiju summas kā arī 300 tūkstošu eiro iesaldēšana.
Šīs darbības galēji negatīvi ietekmēja uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu apjomu. Tāpat cieta arī uzņēmuma imidžs. Kompānijas vēršanās pie nodrošinātajiem kreditoriem, lai izkļūtu no smagās finansiālās situācijas, ir palikusi bez atbildes, klāsta KVV Group.
Kā zināms 2015. gadā KVV Liepājas Metalurgs cieta vairāk nekā 8 miljonu eiro lielus zaudējumus. Situācijā kāda ir izveidojusies pašlaik, 2016. gadā prognozētie zaudējumus nevar būt mazāki par 5 miljoniem eiro.
KVV Group vadība uzskata, ka situācijā, kad KVV Liepājas Metalurgs jau ilgu laiku spiests strādāt biznesa vidē, kurā formāla valsts pieeja objektīvām uzņēmuma problēmām, tiek pavadīta ar konstruktīva dialoga novilcināšanu, var rasties nepieciešamība pieņemt lēmumus par uzņēmuma darba apturēšanu un tā konservāciju.
Melno metālu tirgus krīze, elektroenerģijas cenas, kas saglabājas divreiz augstākas nekā vidēji Eiropā, stagnējošais metāllūžņu tirgus ir apstākļi, kas neļauj uzņēmumam pilnībā izmantot esošās metāla kausēšanas un velmēšanas jaudas ražošanā, kas konkurences cīņā zaudē mūsdienīgiem uzņēmumiem un nevar būt rentabla.
Visas šīs problēmas ir labi zināmas gan Valsts kasei, gan Ministru kabinetam, kuru rīcībā ir visas nepieciešamās pilnvaras un instrumenti, lai atbalstītu KVV Liepājas Metalurgs piedāvāto parādu pārstrukturēšanas plānu.