“Šī brīža pasaules metalurģijas nozarei sarežģītā periodā tik liela uzņēmuma veiksmīga attīstība un jaunu darba vietu radīšana ir atkarīga no koordinētas un konstruktīvas uzņēmuma, kreditoru un valsts pārstāvju sadarbības,” ceturtdien, Liepājas Metalurgs un kreditoru tikšanās laikā informēja uzņēmuma valdes loceklis Igors Talanovs. “Liepājas Metalurgs sekmīgai attīstībai un jaunu noieta tirgu apgūšanai aicina kreditorus sniegt uzņēmumam kredītresursus un citus finanšu instrumentus. KVV Liepājas Metalurgs šobrīd ir izdevīgi līgumi ar izejvielu piegādātājiem, jauniem tiešās produkcijas gala pircējiem, kas ļauj apiet starpniekus. Tie ir labi priekšnosacījumi eksporta stiprināšanai. Jauno eksporta iespēju izmantošana ļaus pieņemt darbā no 150 līdz 200 strādniekiem, lai ievērojami palielinātu ražošanas jaudu.”
Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, Liepājas Metalurgs novērtē valsts atbalstu uzņēmuma saglabāšanā dīkstāves periodā, maksājot algas pārejas procesa laika darbiniekiem. Pārņemšanas brīdī, šī gada janvārī uzņēmumā strādāja 218 darbinieki. Šobrīd, pēc Liepājas Metalurgs teiktā, uzņēmumā strādā 540 darbinieki un ir iespējamas izaugsmes tendences. Uzņēmums apliecina, ka visi atlaišanas pabalsti un nodokļi saistībā ar personālu ir maksāti laicīgi atbilstoši Latvijas likumdošanai.
Jāatgādina gan, ka vēl pirms pāris mēnešiem uzņēmums runāja par iespēju, neilgi pēc pieņemšanas darbā, atkal atlaist darbiniekus, jo elektrības izmaksas ražošanai ir neizdevīgas. Maijā uzņēmums AS KVV Liepājas metalurgs strādājis ar 1,25 miljonu eiro zaudējumiem. Pie līdzšinējiem plāniem, jūnija zaudējumi varētu sasniegt jau divus miljonus eiro un vairāk. "Ilgtermiņā nav iespējams strādāt ar produkciju, kuras pašizmaksa ir lielāka nekā pārdošanas cena - ir jārod ilgtspējīgi risinājumi, lai produkcija būtu konkurētspējīga," toreiz aģentūrai LETA norādīja uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Kovaļenko. Problēmas radīja augstā elektrības obligāto iepirkuma komponente (OIK).
Šie apgalvojumi gan premjerei, gan ekonomikas ministrei šķita nesaprotami. Taču tika solīts meklēt risinājumus.
Savukārt neilgi pēc tam aģentūra LETA vēstīja, ka uzņēmums kavē maksājumus gan Latvenergo gan Latvijas Gāzei.
Bet jūlijā valdība atbalstīja elektrības rēķinu samazināšanu aptuveni 60 energoietilpīgiem uzņēmumiem, tajā skaitā arī Liepājas Metalurgam.
Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014.gada 1.aprīļa pilda AS Enerģijas publiskais tirgotājs.
Publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju obligātajā iepirkumā no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas. Minētās publiskā tirgotāja izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
Obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas izmaksas OIK ietver tikai tajos gadījumos, kad obligātajā iepirkumā iegādātās elektroenerģijas cena ir augstāka par elektroenerģijas tirgus cenu, kas ik stundu tiek noteikta elektroenerģijas biržā Nord Pool Spot. Obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.