Šā gada pavasarī valdība slepenā sēdē atvēlēja 9 miljonus eiro airBaltic juridisko problēmu sakārtošanai. Naudu noguldīja kontā Nordea bankā un, kad problēmas būs sakārtotas, to pārskaitīs firmām, kas sūdzēja airBaltic tiesā.
airBaltic akciju piederība bijusi skandāliem apvīta jau kopš brīža, kad par 49% īpašnieku kļuva Bertolds Fliks. Vēlāk parādījās ziņas, ka aiz Flika muguras slēpjas Andris Šķēle un Ainars Šlesers. Intersi par airBaltic izrādījis arī Aivars Lembergs. 2011.gadā Latvijas valsts Flikam aviokompāniju atņēma. Sekoja prasības tiesā. Ar uzņēmēju Andri Šķēli saistīti uzņēmēji centās panākt 46% īpašumtiesības aviosabiedrībā. Ar pretenziju pret ārvalstu investora tiesību aizskārumu pie valdības vērsās Bertolds Fliks.
Tagad valstij esot izdevies ar visām pusēm vienoties par izlīgumu. Darījums noslēgšoties novembrī, kad valsts samaksāšot 9 miljonus eiro prasību cēlājiem.
"Par Šķēles kungu es nekā nezinu. Bet katrā ziņā par bijušajiem akcionāriem un attiecīgi saistītajām kompānijām tātad un obligācijām darījums tiek slēgts. Viņš nav noslēdzies. Un tikko kā viņš būs noslēdzies, tā mēs informēsim sabiedrību," raidījumam atzinis Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).
Izlīgums ļaušot beidzot aviokompāniju pārdot. Un esot arī pēdējais brīdis. Jo beigusies savulaik valdības piešķirtā līdzekļu piešprice un vairs neesot naudas līzinga maksājumiem par Bombardier lidmašīnām, kuras pirms diviem gadiem airBaltic nolēma pirkt par 226 miljoniem dolāru.
"Nu par lidmašīnām šobrīd tiek maksāts un, protams, tās investīcijas un maksājumi arvien pieaug, jo lidmašīnu piegāde paredzēta jau nākamā gada trešajā ceturksnī. Tad būs pirmās lidmašīnas. Līdz ar to šo maksājumu apjoms pieaug. Protams, ir nepieciešams finansējums, lai šos maksājumus segtu. Ar tekošajiem operacionālajiem ieņēmumiem nepietiek - jāatdzīst to, ka joprojām airBaltic pamatkapitāls ir negatīvs. Līdz ar to banku finansējumu piesaistīt ir diezgan grūti," skaidrojis Matīss.
2011.gadā valdība investora meklēšanai bija noalgojusi konsultāciju firmu Prudentia. Noteica, ka, ja konsultants atradīs investoru, tad saņems 2% no kopējām investīcijām. Šovasar noslēguma fāzē nonāca sarunas ar vācu investoru Ralfu Dīteru Montāgu Girmesu. Viņa lidmašīnu līzinga kompānija piedāvāja pirkt 25% airBaltic akciju, solot ieguldīt 52 miljonus eiro, ja valdība ieguldīs 90 miljonus. Tā kā kopīgais ieguldījums būtu 140 miljoni, Prudentia prēmijā būtu gandrīz 3 miljoni.
Ar Dīteru Girmesu sarunas nebija noslēgušās. Valsts arī nebija pārbaudījusi, vai vācu investors atbilst Eiropas prasībām, vai viņam ir nevainojama reputācija. Taču Prudentias pārstāvis jau nāca klajā ar paziņojumu, ka piemērots investors ir atrasts. Satiksmes ministrijā uzskatīja, ka šādi Prudentia rīkojusies investora, nevis valdības interesēs cerībā, ka sliktā airBaltic finanšu situācija piespiedīs valsti piekrist pieņemt lēmumu.
Nekā personīga rīcībā esošās ziņas liecina, ka Dīters Girmess pieprasījis lidmašīnu pirkšanas un pārdošanas veto tiesības, veto tiesības uz darījumiem, kas pārsniedz 25 miljonus, līdzdalību valdes un padomes iecelšanā, kā arī veto tiesības lemt par to, kādas tiesvedības lidsabiedrība drīkst uzsākt vai pārtraukt, ja strīdus summa pārsniedz 5 miljonus. Tāda teikšana neesot bijusi pat Flikam.
Par vācieti Ralfu Montāgu Dīteru Girmesu internetā pieejamās ziņas ir skopas. Viņš savulaik ilgi strādājis kā finansists Krievijā. Vadījis Investīciju Kredīta banku, viņam piederējuši 9% akciju bankā Hlinov. Pēdējās ziņas vācu presē ir tādas, ka kārtojis darījumus, kuros bijis iesaistīts Krievijas miljardieris Viktors Vekselbergs. Bijis arī klāt darījumos, kur piedalījusies Krievijas banka Vnešekonombank. Gan Vekselbergs, gan Vnešekonombank ir ASV un Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Aviācijas likumā ir teikts, ka par Latvijā strādājošas aviokompānijas patiesā labuma guvēju nevar būt persona, kas kaut kādā veidā varētu apdraudēt valsts drošību.
Satiksmes ministrija tagad investorus piesaistīs pati. Un koncentrēsies uz Ķīnas aviokompāniju Chengdu Airlines. Tā ir Ķīnā viena no mazākajām aviokompānijām, kas pārvadā tikai 40 miljonus pasažieru. Nesen ministrijas valsts sekretārs Ozoliņš atgriezās no Chengdu provinces, kur parakstīja ar provinces vadītājiem nodomu protokolu.
"Chengdu Airlines ir kompānija, ar kuru mēs šobrīd esam noslēguši nodomu protokolu pašvaldības vārdā jau. Tā ir pašvaldībai piederoša kompānija," raidījumam atzina SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, piebilstot, ka ir runāts arī ar municipalitātes mēru vairākkārt par investīciju jautājumu "un viņi saredz šo te opciju, kā nākotnes potenciālu savai sadarbībai ar Latviju."
Nu ministrija sagaida no Rīgas domes, ka Rīgas pilsēta iesaistīsies ķīniešu investīciju pievilināšanā, piemēram, piedāvājot kļūt par Chengdu māsaspilsētu.
Rīgas mērs Nils Ušakovs Nekā personīga teica, ka viņam ir plašāks skatījums. Viņš vēlas attīstīt lielāku sadarbību ar galvaspilsētu Pekinu. Tur ir Centrālā komiteja Saskaņas sadarbības partnerei – Ķīnas komunistiskai partijai. Bet, ja valstij tik ļoti vajag, viņš esot ar mieru aizbraukt sadarboties kaut vai ar provinces pilsētu Chengdu.