Jaunais veidojums – Nepilsoņu kongress sola likuma rāmjos panākt izmaiņas, kas ātri vien likšot Latvijā pārstāt dalīt cilvēkus pilsoņos un nepilsoņos. Solītas pretošanās akcijas, pseido vēlēšanas ar pseido parlamenta izveidi. Un tiesāšanās, lai no valsts piedzītu materiālo un morālo kaitējumu, ko radījusi iedzīvotāju dalīšana pilsoņos un nepilsoņos.
Sestdienas rītā viesnīcā Islande pulcējās lielākā daļa krievu valodā runājošo organizāciju, lai dibinātu Nepilsoņu kongresu. Tas kalpošot kā vienots jumts un došot lielāku spēku līdz šim izkaisītajām biedrībām un partijām.
Ieradās teju visi formālie un neformālie līderi. Arī agrākie pretinieki. Pagrīdē aizgājušie PCTVL ar Ždanoku priekšgalā, cīnītāji par Latgales autonomiju, Lindermana un Osipova partija, tradicionālie nekārtību rīkotāji 16.martā - antifašisti un arī pavisam jauna Latgales ekstrēmista Jurija Zaiceva biedrība, kas internetā mudina atjaunot Padomju armijas varenību slavinošo simbolu – mūžīgo uguni. Pasākumu respektablāku padarīja arī vairāku esošo un bijušo Saskaņas Centra Saeimas deputātu ierašanās.
Kongresā vislielākās ovācijas izpelnījās kādas latviešu dalībnieces atvainošanās un piedošanas lūgšanas krieviem, ka Latvijā viņiem nav piešķirta automātiskā pilsonība.
Kongresa izdales materiālos pašā augšā atradās vēstule no Valsts prezidenta. Kongresa dibinātāji esot ielūguši daudzas augstas amatpersonas, bet atbildējis tikai Andris Bērziņš viņa preses sekretāres Līgas Krapānes personā. Lai arī Bērziņš mudina mācīties latviešu valodu un naturalizēties, viņa uzmundrinošie vārdi, ka arī prezidenta darba kārtībā iekļautais jautājums par nepilsoņu skaita samazināšanu, kongresa rīkotājiem bija kā balzams dvēselei.
Nepilsoņu kongresa pagaidu valdes loceklis Valērijs Komarovs klātesošajiem sacīja: "Fakts, ka mums ir atbildējis uz mūsu ielūgumu Latvijas prezidents Andris Bērziņš, fakts, ka mūsu iniciatīvas grupa tika uzaicināta uz Saeimas komisiju - šie fakti runā par to, ka iespējams Latvijas elitē ir cilvēki, kas saprot nepieciešamību atrisināt šo jautājumu. Cerība ir vāja, bet viņa ir. Un es ceru, ka šo cilvēku skaits augs."
Uz īsu brīdi jaunveidotajā Nepilsoņu kongresā ieklīda arī viena no vadošajām tautiešu politikas ekspertēm Krievijā - Tatjana Poloskova. Viņa uzsver savu lomu Latvijas krievvalodīgo politiķu apmācībā. Tiesa gan – kongresa darbā Poloskova nepiedalījās. Pasākuma rīkotāji izlikās pārsteigti par viņas klātbūtni un apgalvoja, ka nezinot, kāpēc Poloskova ieradusies.
Nepilsoņu Kongress bija un arī paliks virtuāls veidojums. Oficiāli reģistrēt savu organizāciju tās dibinātāji negrasās, jo citos gadījumos esot piedzīvotas pretdarbības no varas iestādēm.
Valērijs Komarovs starp krievalodīgo organizāciju līderiem ir jauna seja. Biznesmenis, kurš politikai esot pievērsies idejas vārdā. 14.martā kļuvis par biedrības “Nepilsoņu komiteja” valdes locekli. Latvijā viņam pieder sporta zāļu tīkls ATLETIKA. Savukārt Maskavā Komarovam esot firma, kas biroju telpām piegādā kājslauķus. Viņš esot apmaksājis arī telpu īri viesnīcā, lai pasākums varētu notikt.
Kongresa rīkotāju plāns - 1.jūnijā – laikā kad notiek pašvaldību vēlēšanas, ievēlēt savu Parlamentu. Balsošana notiks internetā un pāris īstos vēlēšanu iecirkņos pilsētās. Izraudzīs 30 savus biedrus. Pēc tam nodarbosies ar kongresa un pseido deputātu popularizēšanu, cenšoties viņus iesaistīt pašvaldību un arī Saeimas komisiju darbā. Pāris pilsētas jau piekritušas šādai sadarbībai. Ideja viena – pēc iespējas ātrāk panākt nepilsoņu statusa likvidēšanu.