Saeima šodien pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kuri paredz no likuma svītrot normu par nolikto atslēgu principu, kas nozīmē, ka šī principa piemērošanai nebūs nepieciešams maksātnespējas process.
Pieņemtās izmaiņas Maksātnespējas likumā izslēgs daudzu banku kritizēto nolikto atslēgu principu, savukārt izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz nolikto atslēgu principa ieviešanu patērētāju tiesību aizsardzības regulējumā.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz ieviest nosacījumu, ka bankām būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi kredīta līguma projekti – viens ar nolikto atslēgu principu, bet otrs ar pilnu aizņēmēja atbildību par aizdevuma atmaksu. Aizdevējam būs tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus, savukārt aizņēmējam būs izvēles tiesības.
Savukārt Maksātnespējas likuma grozījumi paredz ne vien izslēgt no regulējuma nolikto atslēgu principu, bet arī izmaiņas fiziskās personas parādu dzēšanas termiņos. Saistību dzēšanas termiņš būs viens gads, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniegs 30 000 eiro, vai divi gadi, ja saistības būs no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro, un trīs gadi, ja saistības pārsniegs 150 000 eiro.
Jau ziņots, ka Saeima pērn septembra beigās, lemjot par grozījumiem Maksātnespējas likumā, tajā atstāja normu par nolikto atslēgu principu. Pašlaik Maksātnespējas likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta līdz martam, tostarp atlikta arī nolikto atslēgu principa ieviešana.
Vairākas bankas vēl pirms nolikto atslēgu principa ieviešanas jau pērnā gada nogalē palielināja pirmo iemaksu hipotekārajiem kredītiem.