Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) izskata 2017.gadā iesniegto PNB bankas, Guseļņikova un viņa ģimenes locekļu prasību pret Latvijas valsti par "negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes".
Aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies noskaidrot Guseļņikova nostāju, vai arī viņa ģimene kā vieni no sūdzības iesniedzējiem līdz ar bankas pārdošanas darījumu atteiksies no tiesvedības pret Latvijas valsti.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā sūdzība, banka un tās akcionāri prasībā ICSID no Latvijas vēlas piedzīt zaudējumus, kas bankai radušies valsts "nelikumīgo darbību vai bezdarbības" rezultātā. Sūdzībā lēsts, ka zaudējumi varētu sasniegt simtiem miljonu eiro, taču konkrētas summas uzrādītas nebija. Aģentūras LETA rīcībā esošā prasība, kas datēta ar 2017.gada 12.decembri, liecina, ka konkrētu summu, ko vēlētos piedzīt no Latvijas valsts, prasības iesniedzēji - Norvik banka un tās īpašnieki Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova - nav nosaukuši.
"Tādējādi Latvijai ir jāsedz visu savu nelikumīgo darbību un bezdarbības sekas un atbilstoši jākompensē prasības iesniedzējiem radītie zaudējumi. Prasības iesniedzēji patur sev tiesības vēlāk iesniegt prasību apmērus, kurus tie lēš simtiem miljonu ASV dolāru vērtībā," lasāms prasības pieteikumā.
Prasība tiek pamatota ar to, ka "Latvijas institūciju, amatpersonu un pārstāvju nelikumīgas darbības un bezdarbība Norvik bankai un tās akcionāriem radījusi zaudējumus prasības iesniedzēju būtiskajām investīcijām Latvijas banku un enerģijas sektoros", kas esot Lielbritānijas un Latvijas starpvaldību līguma par investīciju veicināšanu un aizsardzību pārkāpums.
Prasībā bankas akcionāri uzstāj, ka kopš 2015.gada decembra banka izjutusi "nesamērīgu, nepamatotu un nepārtrauktu spiedienu no Latvijas valsts institūcijām un amatpersonām, tostarp FKTK. FKTK tiek pārmesta vairākkārtēja kapitāla atbilstības likmes paaugstināšana, "prasībām kļūstot nesaprātīgām, nesamērīgām un augstākām nekā kopumā tiek prasīts Latvijas banku sektorā un Eiropas Savienības Kapitāla prasību 4.direktīvā", "nesaprātīga un kaitnieciska rīcība pret bankas aktīvu vērtības samazināšanu" un vairākkārtēju auditu veikšana, kā arī būtisku ierobežojumu bankas darbībai noteikšana.
Norvik bankas akcionāri prasībā ICSID norāda, ka tādi regulatora pasākumi ir saglabāti un/vai pastiprināti, ņemot vērā norādes, ko devusi "ļoti augsta līmeņa, augsta ranga Latvijas amatpersona, kas saistīta ar finanšu sektoru un kurai ir ietekme un morāla vara pār FKTK".
Iepriekš medijos izskanējis, ka šī amatpersona ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tomēr prasībā konsekventi aprakstītas situācijas ar šo "augsta ranga amatpersonu", neminot tās vārdu. Savukārt Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels ziņu aģentūrai AP iepriekš apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.
Rimšēviča vārds izskan tikai vienā prasības epizodē, kas attiecas uz 2017.gada 24.aprīli, kad Rimšēvičs esot devis rīkojumu Norvik bankas valdes priekšsēdētājam Bramvelam apturēt sarunas par iespējām veikt maiņas darījumu ar uzņēmuma Krievijā Norvik Bank Russia akcijām pret bankas Sberbank Ukrainā akcijām.
"Pārkāpjot savas pilnvaras, bankas prezidents no [Norvik bankas lielākā akcionāra Grigorija] Guseļņikova kunga pieprasīja apņemšanos atturēties no investīcijām Sberbank Ukraine, kam nav nekāda attaisnojuma un viņam nav nekādas likumīgas varas pār Guseļņikova kungu," lasāms prasībā. Tajā teikts, ka šī augsta ranga amatpersona vairākkārt tieši un caur vidutājiem pieprasījusi kukuļus no Guseļņikova, kurš tos neesot maksājis.
Prasībā apgalvots, ka "2016. un 2017.gadā augsta ranga Latvijas amatpersona pieprasīja, lai Guseļņikova kungs maksā kukuļus". Šīs tikšanās esot organizējis jau publiski izskanējušais Renārs Kokins, kurš, kā noprot prasības iesniedzēji, esot "viens no augsta ranga Latvijas amatpersonas tuvākajiem sabiedrotajiem". Bankas akcionāri prasībā norāda, ka Kokins nav Latvijas amatpersona, bet "centās izveidot neformālas "sadarbības" līniju starp Guseļņikova kungu" un augsta ranga Latvijas amatpersonu".
Rimšēvičs iepriekš žurnālistiem ir skaidrojis, ka attiecības ar Renāru Kokinu izveidojušās, pateicoties draudzībai ar viņa ģimeni 25 gadu garumā. Kokins ir precējies ar tā dēvētajā Jūrmalgeitas kukuļdošanas lietā notiesātā un no Latvijas aizbēgušā uzņēmēja Germana Miluša meitu. TV3 raidījums Nekā personīga noskaidrojis, ka minētais Kokins ir savulaik labi zināmā uzņēmēja Ulda Kokina dēls. Viņa māsa ir nu jau likvidētā uzņēmuma Tram Servis Riga valdes locekle Elīna Kokina, kurai Rīgas Satiksmes kukuļošanas lietā piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai vārdā nosauc arī bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, kurš arī esot prasījis no Guseļņikova kukuļus.
"Sadarbībā ar bēdīgi slaveno Latvijas maksātnespējas administrācijas aprindās pazīstamo Māri Sprūdu krāpnieciskie [vēja parka] Winergy kreditori plānoja izkrāpt no bankas aizņemtos līdzekļus, tādējādi bankai nebūtu iespējams tos atgūt," sacīts prasībā, kurā minēts, ka ar Winergy saistītie kredīti sasniedz 60 miljonus eiro. Winergy projekta īstenotāji neesot atmaksājuši bankai vairāku desmitu miljonu eiro lielu kredītu, tomēr starp pusēm panākts mierizlīgums un vēja parks nonācis bankas kontrolē.
Prasībā Norvik bank apsūdz Latviju par darbībām, kas kavējušas bankas ikdienas darbu un biznesa plāna īstenošanu, tostarp filiāles Krievijā pārdošanu, tādēļ ne tikai liedzot bankai saglabāt savu sākotnējo vērtību, bet kavējot peļņas gūšanu.
"Prasības iesniedzēju zaudējumi ietver uzņēmuma vērtības kritumu, peļņas zaudēšanu un iespēju zaudēšanu, un, visticamāk, ir mērāmi simtos miljonu ASV dolāru. Turklāt Latvija ir nodarījusi būtisku morālo kaitējumu prasības iesniedzējiem, tostarp, kaitējusi to reputācijai un pozīcijām Eiropas banku sektorā, tādējādi piešķirot tiem ir tiesības piedzīt morālo kaitējumu. Prasītāju zaudējumi noteiktā laikā tiks pamatoti un noteikti ar finanšu pierādījumiem šajā procesā," norādīts ICSID iesniegtajā prasībā.
Akcionāri uzstāja, ka Latvijas puses darbības un bezdarbības rezultātā banka ne tikai cietusi zaudējumus, bet arī nonākusi līdz maksātnespējas riskam, bet FKTK pasākumi pret banku to noveduši "situācijā, kas nav ilgtspējīga".
"Latvija, klaji pārkāpjot savas saistības, sazvērējās ar noziedzniekiem ar mērķi kaitēt bankai un mudināja prasības iesniedzējus apmierināt krāpnieciskas prasības, ko izteica personas, kas tagad ir aizturētas vai kurām draud kriminālas apsūdzības," paziņojusi banka.
No šķīrējtiesas Norvik banka sagaida "pasludināt, ka Latvija ir pārkāpusi savas saistības, ko paredz [Lielbritānijas un Latvijas] līgums un starptautiskās tiesības attiecībā uz prasības iesniedzēju investīcijām". Tāpat banka vēlas, lai Latvijai nekavējoties liek pārtraukt un izbeigt darbības un bezdarbību, ar kuru tiek pārkāptas šādas saistības, un liek Latvijai izpildīt savas saistības pret prasības iesniedzēju investīcijām.
"Likt Latvijai segt prasītājiem zaudējumu un/vai izmaksāt kompensāciju, kas pilnībā atlīdzinātu un tādējādi segtu tās nelikumīgo darbību vai bezdarbības sekas, summā, kas tiks noteikta šo procesuālo darbību gaitā un pieskaitot procentus pilnā komerciālā apmērā līdz datumam, kurā prasītāji no Latvijas saņem pilnīgu un spēkā esošu maksājumu," prasībā Norvik banka tika lūgusi ICSID. Banka arī sagaida, ka Latvijai pietiesās visus šķīrējtiesas izdevumu un citu atlīdzību, ICSID uzskatītu par pienācīgu.
2018.gada februārī Guseļņikovs aģentūrai LETA noraidīja Rimšēviča apgalvojums, ka Norvik banka un tās īpašnieki prasībā ICSID no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro. Viņš apgalvoja, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.
Pēc aktīvu apmēra PNB banka, kas agrāk bija Norvik banka, 2018.gada beigās bija septītā lielākā banka Latvijā.
NEBALSOTĀJS
Neslāvs