Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Trešdiena, 6. novembris
Leonards, Leons, Linards, Leo, Leonarda

Saskaņas centrs aicina prezidentu neizsludināt grozījumus Pilsonības likumā

Politisko partiju apvienības Saskaņas centrs 11. Saeimas frakcijas deputāti otrdien vērsās pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar lūgumu neizsludināt grozījumus Pilsonības likumā un nodot tos Saeimai otrreizējai caurskatīšanai, portālu Diena.lv informēja partijā.

A.Bērziņam adresētajā vēstulē Saskaņas centra deputāti norāda, ka tiesības uz dubultpilsonību iegūst ne visi Latvijas Republikas pilsoņi. To valstu sarakstā, kuru pilsonība var pastāvēt kopā ar Latvijas pilsonību, iekļautas tikai ES dalībvalstis, Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, NATO, kā arī Austrālija, Jaunzēlande un Brazīlija un valstis, ar kurām Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonību. Sarakstā nav iekļauta Krievijas Federācija un citas NVS valstis, kā arī Izraēla.

"Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas valsts, sadalot pasaules valstis "pareizajās" un "nepareizajās", sašķiro un diskriminē savus pilsoņus. Gluži pretēji, likumprojekts neļauj tūkstošiem Latvijas pilsoņu un viņu pēctečiem saglabāt saikni ar valsti, faktiski atgrūž viņus no valsts," norādīja 11. Saeimas Saskaņas centra frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.

"Šāda selektīva pieeja  neved uz likumprojektam izvirzīto mērķi – nodrošināt Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanu. Mēs arī uzskatām, ka grozījumi nonāk pretrunā ar spēkā esošā Pilsonības likuma 4. pantu, kur teikts, ka Latvijas pilsoņi ir vienlīdzīgi savās tiesībās un pienākumos. Tāpēc mēs lūdzam prezidentu neizsludināt likumu, nodot to Saeimai otrreizējai caurskatīšanai – parlamentam ir jāstrādā pie kļūdu novēršanas, lai pilsoņi savās tiesībās un pienākumos būtu patiešām vienlīdzīgi," sacīja V.Agešins.

Jau ziņots, ka Saeima 9.maijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas atzīst dubulto pilsonību, nosaka pilsonības piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem un Latvijas pilsoņu bērniem, kuri dzimuši ārvalstīs, kā arī paredz izmaiņas naturalizācijas kārtībā.

Pilsonības likums papildināts ar tā mērķi, definējot tajā piecus likuma darbības aspektus. Likums nosaka personas, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, nodrošina valstsnācijas piederīgajiem – latviešiem un līviem – tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, kā arī dod iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Likuma mērķis ir arī veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību, kā arī atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu.

Atzīstot dubulto pilsonību, likums nosaka, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Likumā papildināts to valstu loks, ar kurām tiek pieļauta dubultpilsonība, tām piepulcējot arī Austrāliju, Brazīliju un Jaunzēlandi.

Noteikts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.

Attiecībā uz latviešiem un līviem pilsonība piešķirama tiem, kas noteiktā kārtībā apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot apliecinājumu. Tie ir cilvēki, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Izmaiņas Pilsonības likumā noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Noteikts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot viena vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu.

Ar grozījumiem arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšanas un atjaunošanas kārtība, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.



Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Šāviens oktobrī

Zemessargs, politiķis un autozagļa nāve Rīgas centrā pirms 30 gadiem.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas