27. jūnijā Luksemburgas ekspremjers Žans Klods Junkers oficiāli tika izvirzīts EK prezidenta amatam, bet žurnāls atgādina, ka līdz ar šo soli cīņas par Briseles augstajiem amatiem vien sākas. Jau nākamajā nedēļā ES līderu samitā sāksies strīdi par pārējiem amatiem, tostarp ES Padomes prezidenta, augstā ārlietu pārstāvja, eirogrupas prezidenta un komisāru krēsliem.
Parasti amatu sadale notiek balstoties uz balansu starp politiskajām partijām, reģioniem un dzimumiem. Tā kā augstajam amatam jau nominētais Junkers pārstāv Eiropas Tautas partiju, Sociālistu un demokrātu grupai ir lielākas cerības ieņemt ES Padomes prezidenta krēslu. Žurnāls norāda, ka pašsaprotamāka izvēle būtu Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita, taču šai iespējai var traucēt fakts, ka Dānija līdzīgi kā Lielbritānija nav eirozonā. Tāpat Torninga-Šmita varētu nebūt pietiekami kreisa priekš Francijas prezidenta Fransuā Olanda. Tāpat laikraksts min Nīderlandes premjerministru Marku Rutti, bet pret viņa kandidatūru iebildumi varētu būt bloka dienvidu valstīm.
"Tāpēc varētu atgriezties atpakaļ pie Eiropas Tautas partijas: Somijas - Jirki Katainena, Latvijas - Valda Dombrovska, Igaunijas - Andrusa Ansipa vai Īrijas - Enda Kenija - visi bijušie vai pašreizējie premjerministri," raksta The Economist.
Samitā tiks spriests arī par augstās ārlietu pārstāves, baroneses Ketrīnas Eštones pēcteci. Starp kandidātiem uz šo amatu žurnāls min Radeku Sikorski (Polijas ārlietu ministrs), Frederiku Mogerīni (Itālijas ārlietu ministrs), kā arī Fransu Timmermanu (Nīderlandes ārlietu ministrs).
Jau ziņots, ka Latvija Dombrovski izvirzījusi kā kandidātu eirokomisāra amatam, cerot uz portfeli ekonomikas un finanšu jomā. Dombrovskis savulaik ar Junkeru konkurēja ceļā uz Eiropas Tautas partijas kandidatūru EK prezidenta amatam. Pēdējā brīdī ekspremjers savu kandidatūru par labu konkurentam Junkeram atsauca.