"Pat ja šie paraksti tiks savākti, Satversmes tēvi ir bijuši pietiekami gudri, lai neapdraudētu mūsu valsts valodu un, visdrīzāk, nav iespējams šāds referenduma iznākums, ka cilvēki nobalsotu par to, ka krievu valoda būtu otra valoda," sacīja Āboltiņa.
Lai Satversmes grozījumi par krievu valodas statusu nonāktu parlamentā, novembrī notiekošajā parakstu vākšanā nepieciešams parakstīties 154 379 vēlētājiem. Ja deputāti tos noraida vai pieņem grozītā veidā, tiek izsludināts referendums. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.
Āboltiņa uzsvēra, ka parakstu vākšana ir provokācija un aicināja Latvijas iedzīvotājus tai nepakļauties, jo Latvijā nav etnisku konfliktu un kopā dzīvojušas daudz dažādas tautības.
"Tas nav stāsts tikai par krievu valodu. Latvijā septiņās mazākuma tautību valodās var iegūt izglītību, kas ir milzu vērtība, ka mēs cilvēkiem, kas šeit dzīvo, ļaujam saglabāt arī savas šīs te nacionālās vērtības. Bet kopumā mūs visus vieno latviešu valoda," sacīja Vienotības līdere.
Viņa aicināja iedzīvotājus apzināties latviešu valodas vērtību un saglabāt mieru.
Parakstu vākšana pēc biedrības Dzimtā valoda iniciatīvas par atbalstu Satversmes grozījumiem, lai valsts valodas statuss Latvijā būtu arī krievu valodai, ilgs līdz novembra beigām.