No visām e-veselībā izrakstītajām e-receptēm izmantotas jeb atprečotas tika vairāk nekā 12,6 miljoni. Kā informē dienestā, iemesli recepšu neizmantošanai ir dažādi, starp tiem ir medikamentu dārdzība vai plāni iegādāties zāles vēlāk, kad būs beidzies iepriekšējais iepakojums.
Pērn e-veselībā arī atvērtas un noslēgtas vairāk nekā miljons darbnespējas lapas. Salīdzinājumā ar 2018.gada datiem, nav novērojamas krasas izmaiņas darbnespējas lapu izrakstīšanā. Arī iepriekš izrakstīto darbnespējas lapu daudzums sasniedza aptuveni miljonu.
NVD pārstāve klāsta, ka 2019.gadā e-veselībā kopumā iesūtīti 779 332 izmeklējumi un 1 039 312 slēdzieni. Kopumā ir novērojams pieaugums izmeklējumu un slēdzienu iesūtīšanā e-veselības platformā kopš 2018.gada.
Attiecībā uz jautājumu par Eiropas veselības apdrošināšanas kartēm (EVAK), e-veselības portālā iesniegti vairāk nekā 52 000 EVAK pieteikumi, no kuriem EVAK izsūtīts vairāk nekā 51 000 iedzīvotāju, norāda Tamme-Zvejniece.
Savukārt mazāka aktivitāte ir novērojama tieši e-veselības portāla dokumentu iesniegšanā, kur kopumā aizvadītā gada laikā izveidoti vairāk nekā 15 000 dokumenti par teju vairāk nekā 2000 cilvēku.
Jau vēstīts, ka Veselības ministrija (VM) secinājumos par pamatnostādņu E-veselība Latvijā ieviešanu 2014.-2017.gadā norāda, ka lielākā daļa jeb 71% no pamatnostādnēs un plānā iekļauto pasākumu ir ieviesti. Vienlaikus 8% pasākumu nav izpildīti lietderības apsvērumu, bet 21% pasākumu - finansējuma trūkuma dēļ.
E-veselības ieviešanu Latvijā arī pavadīja virkne problēmu, kas ilgāku laiku liedza sistēmu pilnvērtīgi izmantot pacientu un mediķu vajadzībām. Vēl nesen, 2019.gada decembra beigās e-veselības pakalpojumā bija novērojami funkcionāli traucējumi, kas liedza pilnvērtīgu platformas izmantošanu. Darbības pārtraukumi radušies, kā norāda NVD pārstāve, sistēmas uzlabošanas darbu dēļ.