Ārsti aptaujā atzinuši, ka viņu darbam visvairāk traucē nemitīgās veselības aprūpes sistēmas reformas un pastāvīgā neskaidrība par nākotni. Būtisks šķērslis ir arī birokrātisko pienākumu pārbagātība un grūtības saņemt pietiekami garu atvaļinājumu slimību gadījumā. Darbam neatbilstoši ienākumi tiek minēti tikai kā ceturtais biežākais iemesls.
Runājot par pakalpojumu pieejamību, rindu samazināšanos novērojis tikai katrs desmitais ārsts. Lielākā respondentu daļa uzskata, ka rindu garums nav mainījies, savukārt neliela daļa respondentu norāda, ka rindas pat palielinājušās.
Aptaujas mērķis bija arī noskaidrot, vai ārsti savos maciņos jūt ieguvumu no reformas veselības aprūpē. Puse ārstu atzīst, ka viņu ienākumi ir palielinājušies, bet 7% novērojuši samazinājumu. 29% ienākumi nav mainījušies. Biežāk uz ienākumu pieaugumu norāda valsts sektorā strādājošie. Vienlaikus 43% aptaujāto atzīmējuši, ka palielinājums nav atbildis viņu gaidām. Tāpat 20 % respondentu minēja, ka ienākumu nevienlīdzība starp vadību, ārstiem un pārējo personālu ir pieaugusi, nevis mazinājusies.
“Ja nav taisnīgi, tad nav nozīmes, par cik alga ir palielinājusies vai samazinājusies”, saka SKDS pētījuma centra direktors Arnis Kaktiņš, piebilstot, ka mediķos tas uztur neapmierinātību. Vienlaikus, komentējot neatbilstības ar Veselības ministrijas datiem par atalgojuma pieaugumu mediķiem, kas tiek norādīts lielāks, viņš atzīmē, ka, iespējams, alga tiešām šogad ir lielāka, taču kopējos ienākumus ietekmē arī citi faktori – slodze, kas, iespējams, ir samazinājusies, virsstundu darbs un dažādas piemaksas. Piemēram, no slimnīcās strādājošajiem aptuveni katrs ceturtais ārsts aptaujā atzīmējis, ka konkrētajā ārstniecības iestādē, kur viņš strādā, ir samazināts atļauto virsstundu skaits un samazinātas dažāda veida piemaksas.
Cits aspekts aptaujā ir jaunā datu aizsardzības regula. 68% ārstu satrauc tas, vai viņi būs spējīgi ievērot regulas prasības, un, kā norāda Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, satraukumam ir pamats, jo lielākā daļa informācijas atrodas uz privātiem serveriem, un nav skaidrības, kas notiktu, ja tiem tiktu zaudēta pieeja.
Aptaujas saturs tika vērsts arī uz e-veselības pētniecību, tomēr rezultātu strukturēšanai un analīzei vēl ir nepieciešams laiks. Kā stāsta Apinis, šī ir joma, kurā ir gana daudz nopietnu problēmu: “e-veselība klibo ar visām kājām un vispār neiet uz priekšu”.
Aptaujas norisinājās no 20. aprīļa līdz 7. maijam, un tajā piedalījās 2944 Latvijas ārstu. 66% no viņiem strādā valsts sektorā, 36% - privātajā, savukārt 19% respondentu pieder pašiem savas prakses.
oskars