Ministru kabineta komitejas vakar izskatītais jaunā plāna projekts ir iesākto iniciatīvu turpinājums.
"To apliecina arī pašreiz praksē konstatētās problēmas, piemēram, joprojām nav rasts risinājums attiecībā uz darbu ar personām, kuras izjūt seksuālu interesi pret bērniem un vēlas saņemt palīdzību," stāsta Vītola. Vēl viena būtiska problēma, kuru atzīmē TM pārstāve, ir Veselības ministrijas (VM) nepietiekama iesaiste problēmas risināšanā. "Nav arī rasti pietiekami efektīvi risinājumi seksuālās noziedzības prevencijas jomā, tajā skaitā sabiedrības un nevalstiskā sektora līdzdarbības šo noziegumu prevencijas un atklāšanas veicināšanā," piebilst Vītola.
Ar padarīto nepietiek
TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina norāda, ka, izvērtējot visus Rīcības plāna ieviešanas rezultātus, tika secināts, ka ietvertie pasākumi nav pietiekami, lai aptvertu visas jomas, kas skar noziegumus, saistītus ar seksuālo vardarbību pret bērniem. Medina skaidro, ka galvenais mērķis bija apkopot līdz šim izveidoto sadarbību starp visām iesaistītajām institūcijām un saprast, kādas kompetenču jomas jāpilnveido.
"Izvērtējot paveikto, secinājām, ka sadarbības modelis starp institūcijām ir nostiprināts, bet nepietiekami, lai sasniegtu visus izvirzītos mērķus. Tāpēc ir nepieciešams jauns pasākumu kopums, kas saistīts ar personāla apmācību, kā strādā ar personām, kas pastrādājušas dzimumnoziegumu, sodu izpildes sistēmas pilnveidošana," min Medina.
Līdz ar to TM sadarbībā ar citām ministrijām izstrādājusi plānu, kas piedāvātu priekšlikumus nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Tika iedibinātas specifiskas darba metodes ar dzimumnoziedzniekiem Valsts probācijas dienestā un ieslodzījuma vietās, veidojot stabilu sadarbību ar nevalstisko sektoru.
"Rīcības plāna ieviešanas īstenošana ļāva apkopot un sistematizēt iestāžu atsevišķi veiktos pasākumus, veicināt ekspertu vienotu izpratni par šo noziegumu riskiem un sekām, kā arī plānot sabiedrības izglītošanas pasākumus, tomēr tajā ietvertie pasākumi nebija pietiekami, lai aptvertu visus attiecīgā apdraudējuma mazināšanas aspektus, vai arī konkrēto problēmu novēršanai ir nepieciešams ilgāks laiks," min Vītola, piebilstot, ka ilgtermiņā nepieciešams turpināt darbu pie problēmas risināšanas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 9. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
NoPride
Aizsajūsmasaizrāvāselpa