Tāpat, lai samazinātu risku cilvēkiem saslimt ar trihinelozi, izmaiņas arī noteiks pienākumu personām, kas iegūst pārtiku pašpatēriņam, nodrošināt tās atbilstību nekaitīguma prasībām. Deputāti šodien šim likumprojektam noteica steidzamību, portālu Diena.lv informēja Saeimas Preses dienests.
Likuma grozījumi paredz, ka valdībai līdz nākamā gadā 30.jūnijam būs jānosaka transtaukskābju maksimālais daudzums pārtikas produktos. Likumprojekta autori norāda, ka pēdējos gados pētījumi pierādījuši transtaukskābju lietošanas nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, kas var izraisīt sirds un asinsvadu slimības, vēzi, diabētu, aptaukošanos un atstāt negatīvu ietekmi uz grūtniecību. Saskaņā ar pērnā gada datiem Latvijā visaugstākā šīs vielas koncentrācija ir siera izstrādājumos, biezpiena sieriņos, krējuma un sviesta izstrādājumos.
Patlaban no Eiropas Savienības valstīm (ES) tikai Dānija un Austrija noteikušas pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikā, norāda likumprojekta autori.
Lai samazinātu risku saslimt ar trihinelozi un pasargātu cilvēkus no nezināmas izcelsmes gaļas aprites, likuma grozījumi paredz personām pienākumu nodrošināt, lai pārtika pašpatēriņam atbilstu nekaitīguma prasībām. Audzējot vai medījot pret trihinellu uzņēmīgus dzīvniekus un to gaļu patērējot uzturā, personai būs jānodrošina šīs gaļas laboratoriska izmeklēšana. Slimību un profilakses centra dati liecina, ka ar trihinelozi pērn un aizpērn saslimuši vairāk nekā 50 cilvēki.
Līdz ar izmaiņām Pārtikas un veterinārais dienests varēs publiskot informāciju par pārkāpumiem, kas saistīti ar patērētāju maldināšanu par pārtikas produktu izcelsmi un sastāvu. Turpmāk tas attieksies uz visiem gadījumiem, kad uzņēmēji maldinās pircējus, jo patlaban likums ļauj dienestam publicēt šādu informāciju tikai par pārkāpumiem, kas skar cilvēku veselību un dzīvību. Praksē vieni no biežāk izdarītajiem pārkāpumiem ir nepareizi norādīta produkta izcelsmes valsts, it īpaši augļiem un dārzeņiem. Tāpat saistībā ar pārtikas uzraudzību dienesta darbinieki turpmāk varēs izdarīt kontrolpirkumus.
Attiecībā uz produktu marķējumiem valdībai turpmāk būs jānosaka prasības fasētas pārtikas marķējumam, informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku, kā arī pārtikas produktu papildu marķējumam. Likumprojekta autori norāda, ka ir stājusies spēkā ES pārtikas produktu marķēšanas regula un Latvijai tā jāpiemēro no šī gada 13.decembra.
Līdz ar izmaiņām tiks noteikta vienota atļauju piešķiršanas procedūra attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem.
Tāpat regulējums papildināts ar normu - piesārņojums, tostarp pesticīdu atliekas, pārtikā nedrīkstēs pārsniegt ES tieši piemērojamos normatīvajos aktos noteiktās maksimāli pieļaujamās normas. Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība, kā noņem un sagatavo paraugus un novērtē izmeklējumu rezultātus pesticīdu atlieku kontrolei augu un dzīvnieku izcelsmes produktos.