Arī jaunos kases aparātus mierīgi varēs aptīt ap pirkstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aprēķinājusi, ka ir nepieciešami vairāki desmiti miljonu eiro, lai tos īstenotu, un apmēram tikpat liela summa būtu vajadzīga, lai pielāgotu grāmatvedību un veiktu pārējos nepieciešamos priekšdarbus. Uzņēmumiem šādas liekas naudas nav, tāpēc iesaistītās nevalstiskās organizācijas jau sāk lūkoties valsts budžeta virzienā.Finanšu ministrijā gan Dienai pagaidām nebija gatavi atbildēt, vai ko tādu vismaz daļēji būs iespējams finansēt no valsts līdzekļiem. Tomēr ne tikai finansiālais aspekts mulsina tirgotājus. Valdības iecere ar jauniem kases aparātiem cīnīties pret ēnu ekonomiku varētu piedzīvot fiasko. LTRK uzskata, ka "neadekvāti dārgais" risinājums negarantēs informācijas iegūšanu par reāli notikušajiem darījumiem. Kaut gan šogad jau tika pārcelts termiņš, sākot no kura jaunās prasības būtu jāievieš, tirgotāji ar to nav mierā un norāda, ka ir nepieciešams vismaz trīs gadu pārejas periods no brīža, kad kases aparātus un sistēmas būs iespējams iegādāties Latvijā."Tie, kuri to nedarīja, to nedarīs arī pēc reformas, un tie, kuri krāpās līdz šim, visdrīzāk centīsies to darīt arī turpmāk - noteikumi paši par sevi šo vēlmi nemazinās," teic LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, komentējot iejaukšanos kases aparātu lietās.Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda, ka tirgotāji vēlas sakārtot nozari, bet jauno kases aparātu ieviešanas prasība to neveicinās. LTA prezidents Henriks Danusēvičs jau jūnijā aģentūrai LETA norādīja, ka "nav jāšauj pa visiem putniem, ja tikai pāris ir slimi". Asociācijas vadītājs sacīja, ka tirgotāji zinot, kurš kases aparātu un programmu izplatīšanas uzņēmums ir iesaistīts lielākajā daļā krāpšanas gadījumu. Viņš piedāvāja vienkāršu risinājumu - aizliegt to programmu, kas tiek izmantota krāpšanā.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 31.jūlija, numurā!