Kopš kara sākuma ārvalstu atbalsts Ukrainai ir sekojis shēmai – ASV vada, Eiropa seko, secina Vācijā bāzētā Ķīles Pasaules ekonomikas institūta (Kiel Institute for The World Economy) analītiķi, kuri no dažādiem rakursiem apkopojuši datus par atbalstu Ukrainai no 2022. gada sākuma līdz šā gada janvāra vidum. Vienlaikus pētnieki uzsver, ka palīdzība Ukrainai ir vien maza daļa no tā, ko valdības tērē, lai mazinātu kara ietekmi pašu valstīs.
Latvija un Igaunija šobrīd ir līderes pasaulē – abas Baltijas valstis Ukrainas militārajam un humānajam atbalstam atvēlējušas visvairāk līdzekļu no sava iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb vairāk nekā 1%. Turklāt Igaunija uzņēmusi vairāk nekā 60 tūkstošus bēgļu no Ukrainas, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Absolūtos skaitļos vadošās militārā atbalsta ziņā, protams, ir ASV, bet ES institūcijas ir galvenās naudas devējas, lai gan ASV diži neatpaliek arī šajā ziņā.
ASV nosaka tempu
"Humānā palīdzība gada laikā saglabājusies relatīvi nemainīga, bet finansiālais un militārais atbalsts arvien ir pieaudzis," kopējo ainu ieskicē institūta pētnieki. Amerikāņi Ukrainai kopumā paredzējuši aptuveni 73,2 miljardus eiro, un lielākā daļa (44,3 miljardi) ir militārais atbalsts. Attiecībā pret ASV iekšzemes kopproduktu tie ir 0,4%. Salīdzinājumam – ES valstis un institūcijas atvēlējušas 54,9 miljardus eiro, bet citas donorvalstis – 15,5 miljardus eiro, liecina institūta dati. Nozīmīgas Ukrainas atbalstītājas ārpus ES ir Norvēģija (0,4% no IKP), Lielbritānija (0,3%), Kanāda (0,3%). Jānorāda gan, ka ASV un Eiropas valstu tanku piegādes, par kurām paziņoja pēc Ramšteinas sanāksmes 20. janvārī, nav iekļautas šajos datos, un daudzu valstu saistības bijušas pārāk neskaidras, lai tās varētu salīdzināt.
Analītiķi secina, ka amerikāņi nos
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 24. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!