Viņš atzīmēja, ka, veicot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un paredzot 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, ir saskatāmi būtiski tiesvedību riski.
"Nevar mazināt cenas iepriekš noslēgtiem līgumiem jebkurā nozarē. Ja mēs gribētu uz priekšu regulēt to, kā veidojas procentu likmes, cik tās ir mainīgas, tas ir cits jautājums, kuram mēs esam atvērti diskusijai," sacīja Pastars.
Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka arī šādu tiesvedību gadījumā bankas nevērsīsies pret kredītņēmējiem. "Kredītņēmēji var būt mierīgi - viņu mājoklis ir drošībā. Bankām nav mērķis izlikt viņus no mājokļiem, vēl jo vairāk piedzīt zaudējumus par nepamatotiem, populistiskiem politiķu lēmumiem. Par tiem atbild politiķi," sacīja Pastars.
Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka šāds regulējums ietekmēs kreditēšanu nākotnē, tostarp šāds risks bankām būs jāieceno turpmākajos līgumos.
"Tas ne tikai no juridiskās puses, bet arī no ekonomiskās puses būs jāieceno nākamajās likmēs. Gan bankām, gan citiem uzņēmumiem un investoriem būs jārēķinās, ka politiķiem būs tendence katru reizi pie kādas krīzes pieregulēt cenas, kas iepriekš ir nolīgtas, turklāt, kuras ceļas nevis tāpēc, ka uzņēmējs tās ceļ, bet tāpēc, ka cita varas iestāde - Eiropas Centrālā banka - tās ceļ," pauda Pastars.
Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā varētu diskutēt par to, vai turpmāk bankām būtu jāpiedāvā mazāk līgumu ar mainīgo likmi, bet vairāk līgumu ar fiksēto procentu likmi.
Vienlaikus asociācijas pārstāvis gan uzsvēra, ka līdz šim kredītņēmēji ir ieguvuši no līgumiem ar mainīgajām likmēm.
Jau vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 4.oktobrī atbalstīja hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai paredzētos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu. Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par šīs normas efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.
Atbalsts tiks attiecināts uz tiem kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro.
Patlaban likumprojektā paredzēts, ka atbalstu varēs saņemt persona, kurai tas ir vienīgais hipotekārais kredīts, taču deputāti sola nākamajiem lasījumiem vēl diskutēt, vai atbalstu varētu attiecināt uz hipotekāro kredītu vienīgajam mājoklim. Atbalsts nebūs paredzēts tiem, kuri kreditēto mājokli izīrē.
Atbalsts attieksies uz standarta kredītiem, kuriem nav kavējumu, un tas nekādā veida nedrīkstēs ietekmēt kredītņēmēju reputāciju nākotnē, vērtējot maksātspēju.
Likmes samazinājumu plānots attiecināt uz kredītiem, kas izsniegti līdz šā gada 30.septembrim.
Lai aizņēmumam varētu piemērot samazināto likmi, paredzēts, ka kredītņēmējs iesniedz kredīta devējam pieteikumu, tajā dodot piekrišanu pārbaudīt ziņas par saviem ienākumiem un kredīta saistībām, paredz priekšlikums.
Likumprojekta virzīšanu uz Saeimu Budžeta komisijas deputāti atbalstīja vienbalsīgi. Likumprojekts tiks skatīts trīs lasījumos.