Slimnieku skaits aug, naudas daudzums ne
Veselības ministrija skaidro, ka zāļu pieejamība atkarīga no diviem faktoriem – zāļu esamības tirgū un pacientu (kompensējamo zāļu gadījumā – valsts) finansiālajām iespējām. Saskaņā ar tiesību aktos noteikto onkoloģisko slimību ambulatorajā ārstēšanā lietojamos kompensējamo zāļu sarakstā iekļautos medikamentus valsts apmaksā 100% apmērā. Zāļu iegādes izdevumu kompensācija notiek šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, tāpēc tas, vai kompensējamo zāļu sarakstu ir iespējams papildināt ar inovatīviem medikamentiem, atkarīgs no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirto papildu līdzekļu apjoma. "Finansējuma pieaugums nav pietiekams, lai nosegtu ikgadējo pacientu skaita pieaugumu, kuriem nepieciešamas kompensējamās zāles, nemaz nerunājot par dārgu inovatīvu zāļu iekļaušanu," uzsver VM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju kompensējamo zāļu saraksta papildināšanai ar jaunām zālēm šobrīd nepieciešami 14,5 miljoni eiro (pieprasījums iekļauts jaunajās politikas iniciatīvās). Ne nākamā, ne aiznākamā gada budžetā attiecīgs papildu finansējums zāļu kompensācijai nav paredzēts, tāpēc jaunu, inovatīvu zāļu iekļaušana valsts kompensējamo zāļu sistēmā nav iespējama.
Atpaliekam no mūsdienu standartiem
"Jaunās paaudzes medikamenti ir daudz iedarbīgāki, it sevišķi atsevišķu vēža veidu, piemēram, resnās zarnas vēža, ārstēšanai, kas ir viens no biežāk konstatētajiem vēža veidiem Latvijā. Ik gadu tiek konstatēti ap 1200 jaunu saslimšanas gadījumu, un diemžēl liela daļa jau ir metastāžu stadijās. Apmēram pusei pacientu ir metastāzes limfmezglos, aknās. Limfmezglus var izoperēt, bet aknu metastāzes bieži vien nav operējamas un nepieciešama mērķterapija, ar kuras palīdzību šīs grupas saslimšanu iespējams pārkonvertēt par operējamu. 60% no operētajiem pacientiem dzīvildze ir pieci gadi. Ja slimnieka mūžs ir ilgāks, viņš tiek uzskatīts par faktiski veselu," skaidro Rīgas Austrumu slimnīcas Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs onkologs ķirurgs Armands Sīviņš. Ārsts ikdienā strādā ar pacientiem un par rezultātiem ir pārliecinājies praksē, ne tikai pētot statistiku. Viņš stāsta, ka nākas kombinēt dažādas ārstēšanas metodes un medikamentus, jo ir daļa, kas ir ar augstu efektivitāti, diemžēl tos valsts nekompensē neatkarīgi no tā, ka ārstu konsilijs lemj, ka konkrētajam pacientam šis medikaments būtu piemērotākais. Ir daudz gadījumu, kad slimnieki par zālēm maksā paši – vieni to var atļauties, citi pārdod īpašumus vai lūdz palīdzību sabiedrībai, lai tā saziedo ārstēšanai nepieciešamo summu, kas mēdz būt, piemēram, ap 15 000 eiro gadā.
"Nacionālais veselības dienests ir aprēķinājis – lai mēs tuvotos Lietuvas un Igaunijas līmenim, mums būtu nepieciešami vēl papildu 15 miljoni eiro kompensējamo jaunās paaudzes medikamentu nodrošināšanai. Patlaban mēs, onkologi, esam spiesti pacientus ārstēt neatbilstoši mūsdienu standartiem. Daudzus vēža veidus var izārstēt tieši ar mērķterapijas līdzekļiem. Pacienti to zina, informācija mūsdienās ir gana pieejama. Bet ne katrs var atļauties, un ne katrs prasīs ziedojumu. Tas ir briesmīgi, ka cilvēks ir spiests samierināties ar smagu slimību, ar ārstēšanu, kas nesniegs vajadzīgo rezultātu, tikai tāpēc, ka viņam nav naudas un arī valstij diemžēl pacienti nav prioritāte," uzskata Latvijas Onkoloģijas centra ķīmijterapijas vadītāja Signe Plāte. Viņasprāt, neskaitāmās reformas veselības nozarē apēd daļu budžeta caur birokrātijas aparātu, tajā pašā laikā stingri nosakot prioritātes, būtu iespējams kvalitatīvāk palīdzēt pacientiem.
Politiķiem jāsakārto sistēma
Iveta Kudaba, Latvijas Onkologu- ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja, savukārt skaidro, ka, iespējams, Latvijai vajadzētu iet savu ceļu inovatīvo medikamentu finansēšanas mehānisma izveidē, ja reiz nav bijis iespējams pielāgot kādu jau esošo modeli, kas veiksmīgi darbojas Eiropā un pasaulē, jo katrā valstī ir sava specifika un, viņasprāt, jāvērtē esošā situācija un jābalstās iespējās, kādas ir pieejamas. "Finansējumam jābūt izkalkulētam un pamatotam. Ir veci un efektīvi medikamenti un veci un neefektīvi. Ārsta uzdevums ir piemērot konkrēto terapiju individuālam apcientam, vadoties pēc NVD noteiktā pieejamo medikamentu saraksta, bet naudas dalīšana ir politiķu uzdevums. Ik pa laikam parādās kādas papildu summas, bet tās izšķīst kopējā katlā un nejūtam, ka situācija uzlabotos," domā Kudaba un piebilst: "Latvijā pieejamā medicīna ir kvalitatīva, ārsti un pārējais personāls augsti kvalificēti, bet problēmas ir sistēmā."
Aija Barča, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja, apgalvo, ka 2017. gadā tiks piešķirti papildu 600 000 eiro tieši kompensējamo medikamentu nodrošināšanai. "Ir vienošanās ar tabakas industriju, ka atsevišķiem izstrādājumiem palielināsies akcīzes nodoklis un daļa no šiem ienākumiem tiks novirzīti medicīnai. Ceru, ka kolēģi Saeimā to atbalstīs," stāsta Barča. Onkoloģijas pacientiem Saeimā ir atbalsta grupa, kuras sastāvā ir nu jau vairāk nekā 30 deputātu ne tikai no Sociālo un darba lietu komisijas, bet arī citi.