Ziņas par a/s Rīgas Sanitārā transporta autobāze (RSTA) aptuveni 40% lielo peļņu izskanēja pirms dažām nedēļām televīzijā. Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) saka: «Es tādu līgumu nebūtu slēgusi.» Tagad viņa uzdevusi izpētīt, vai valsts nepārmaksā: «Nav skaidri saprotams, kāds ir šo tarifu saturs, kas tajos iekļauts.» Taču, viņasprāt, svarīgākais ir domāt nevis par pagātni, bet par nākotnes risinājumiem, jo esošo līgumu tik un tā nevar pārtraukt. Risinājumi jārod drīz, jo 2010. gada aprīļa beigās slēgtais līgums ar RSTA varētu beigties pēc pusotra vai diviem gadiem. Ministre apsver domu - varbūt pašai valstij jāiegādājas mašīnas, nevis jāpērk pakalpojums: «Jāskatās, vai mēs paši nevaram no Eiropas naudas iepirkt vairāk mašīnu. Es būtu par to, ka pakalpojums būtu mūsu, tad mēs to simtprocentīgi lētāk varētu nodrošināt.» Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš uzdevis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) strādāt pie risinājumiem.
Iztērēta jau puse
Līgumu ar konkursa uzvarētāju - RSTA - dienests noslēdza 2010. gada pavasarī pēc pamatīga skandāla. Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) bija apstiprinājis bažas, ka NMPD rīkotajā konkursā par ātrās palīdzības transporta pakalpojumu pirkšanu Rīgas reģionā varēja uzvarēt tikai šis viens uzņēmums. IUB pārmeta, ka konkursa prasības ierobežojot iespējamo pretendentu loku un ir pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma mērķi. Konkursā bija virkne neskaidrību. Premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) ieinteresēja, kā varēja rasties 10 miljonu liela atšķirība starp sākumā konkursā prognozēto līgumsummu - 21,6 miljoniem latu - un līguma gala summu - 31,6 miljoniem latu.
Tāpēc līguma slēgšana ar konkursa uzvarētāju uz laiku tika apturēta. Tomēr 2010. gada aprīļa beigās toreizējā veselības ministra p. i. Linda Mūrniece, kura šo «mantojumu» pārņēma no demisionējušās ministres Baibas Rozentāles, parakstīja atļauju slēgt līgumu. Viņa Dienai saka: «Es joprojām domāju, ka tā bija šantāža [no autobāzes puses], bet mēs nevarējām toreiz tik īsā laikā atrast citu risinājumu.»
Līgumu noslēdza par 21 miljonu latu lielu līgumsummu uz pieciem gadiem vai arī līdz brīdim, kad šī summa tiks iztērēta. Tā kā uzņēmumam tarifs tiek rēķināts pēc nobrauktajiem kilometriem un stundām, nauda iet griezdamās, ja izsaukumu skaits ir liels. Gadā NMPD autobāzei par sniegto transporta pakalpojumu maksā aptuveni piecus miljonus latu, līdz ar to divos gadus iztērēta jau aptuveni puse no līguma summas.
Mašīnas sagrabējušas
Patlaban valstī ir divas sistēmas, kā tiek nodrošināts ātrās palīdzības transports. Proti, Rīgā un Rīgas reģionā (arī Tukums, Kandava, Jūrmala u. c.) valsts pērk ārpakalpojumu - no RSTA. Uzņēmums gādā par mašīnu iepirkšanu, remontēšanu, aprīkošanu, apdrošināšanu, kā arī šoferiem, viņu algām. Pārējā Latvijā pats NMPD nodrošina mašīnas ar visu personālu.
Taču grūti salīdzināt, kura no sistēmām valstij ir izdevīgāka, atzīst NMPD priekšnieka vietniece administratīvajos jautājumos Ilze Binovska. Finansējuma principi abām sistēmām atšķiras. «Valsts sistēma» saņem tāmes finansējumu - noteiktu summu uz gadu par visu darbu kopumā, savukārt dienests maksā RSTA par padarīto pēc tarifa. «Plusi valsts sistēmai - tā ir pārvaldāmāka, stabilāka, jo, ja pats ko dari, - neesi pakļauts riskiem, ka pakalpojums tiks pārtraukts vai prasīs celt cenu. Riski - attieksme pret valsts īpašumu. Privātā sistēmā mīnuss ir neprognozējamība, un mīnuss būs peļņa, ko privātais gūst,» uzskata R. Muciņš.
I. Binovska atzīst - lielākā sāpe ir tas, ka pēdējais NMPD automašīnu iepirkums (valsts autobāzei) bija 2005. gadā, līdz ar to puse valsts īpašumā esošo mašīnu ir vecākas par 10 gadiem. «Ja mēs gribam sistēmu normāli uzturēt un attīstīt, mums katru gadu būtu regulāri jānopērk, teiksim, 30 mašīnu,» saka I. Binovska. Tiesa, ir plānots mašīnu iepirkums, pieejami ir 2,9 miljoni latu ERAF līdzekļu. RSTA mašīnas savukārt lielākoties ir ļoti labā stāvoklī - puse ir tikai gadu vecas.
Sauc ātros nepamatoti
NMPD apkopotie dati liecina, ka aptuveni trešā daļa ir izsaukumi, kur nevajag neatliekamo palīdzību, bet gan ambulatoro. NMPD pārstāve Ilze Bukša saka: «Lielākā pamatgrupa ir akūtās respiratorās saslimšanas - temperatūra, klepus, iesnas. Ir cilvēkam grūti, arī ja ir 39 grādu temperatūra.» Tāpēc, lai mazinātu izsaukumu skaitu un pacienti saņemtu atbilstošāku palīdzību, ieviests ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis.
«Pirmais ir zvans savam ģimenes ārstam. Otra iespēja - ja ir vakars vai brīvdiena, var zvanīt uz konsultatīvo ģimenes ārstu tālruni, kur rekomendēs, kā stāvokli atvieglot,» saka I. Bukša. Pēc 4. janvārī sāktās tālruņa reklamēšanas kampaņas izsaukumu skaits mazinājies vidēji par 60 izsaukumiem dienā. Tālrunis nav bez maksas - tarifs ir tāds pats kā sakaru operatoram, no kura zvana.