Latgales rīcības plāna ietvaros paredzētais ES fondu finansējums un iecere noteikt speciālās ekonomiskās zonas nosacījumus daļā teritorijas ir savstarpēji saistīti un vērsti uz vienu mērķi - radīt jaunas darbvietas, sakārtojot arī industriālās zonas, lai piesaistītu investorus. Latgales rīcības plānā ir paredzēts izveidot Latgalē 857 jaunas darbvietas un samazināt degradēto teritoriju platības par 123 hektāriem, nesen Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātus informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze.
Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja, Ludzas novada vadītāja Alīna Gendele (Latgales partija), Dienai pastāstīja, ka pašvaldību vadītāji ir piedalījušies arī speciālās ekonomiskās zonas likumprojekta sagatavošanā. "Tas būs vismaz viens instruments, kas palīdzēs uzrunāt potenciālos investorus, kuri citādi paliek ap Rīgu. Ja izdosies radīt jaunas darbvietas, tas dos cerības atgriezt cilvēkus Latgalē," atzina pašvaldības vadītāja.
Viņa atgādināja, ka runa ir par teritoriju pie Eiropas Savienības ārējās robežas.
Jau 5. februārī Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomē ir paredzēts apstiprināt Latgales programmas investīciju plānu, kas paredzēs, piemēram, ceļu atjaunošanu un industriālo zonu sakārtošanu, kā arī veikt citus pasākumus uzņēmējiem nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanā. Pēc tam šo plānu izvērtēs VARAM Reģionālās attīstības koordinācijas padome. Valsts sekretāra vietniece Raugze pieļāva, ka valdība par šo jautājumu varētu lemt martā. Tas nozīmē, ka jau aprīlī un maijā pašvaldības varēs iesniegt savus projektus, lai pretendētu uz speciāli Latgalei paredzēto ERAF finansējumu. Projektus varēs pieteikt uz uzņēmēju pieprasījuma pamata, lai nodrošinātu viņiem nepieciešamo infrastruktūru.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 1.februāra, avīzē Diena!