Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesaka atstāt senāta pārziņā akadēmiskās brīvības nodrošināšanu, studējošo un akadēmiskā personāla tiesību aizstāvēšanu, akadēmisko un zinātnisko jautājumu pieņemšanu, kā arī piedalīšanos augstskolas satversmes un tās grozījumu izstrādē (tajā, kas skar tās atbildības jomas). Nozarē strādājošo domas ir atšķirīgas: vieni domā, ka funkciju pārdale nebūs problēma, jo lauvas tiesu senāta apspriežamajās lietās aizņem akadēmiskie jautājumi, citi – ka tas būs ļoti grūti izdarāms, jo senāts lemj jautājumus ne tikai formāli, bet pēc būtības. Vai galu galā nebūs tā, ka senātam neatliek nekā darāma? Un kā šāds modelis ļaus pieņemt izsvērtus un sabalansētus lēmumus, ja padomei un senātam būs, piemēram, jāsaskaņo augstskolas budžets? Un ja nu abas puses nespēj rast vienprātību? Tāpēc likumā būtu jāiestrādā līdzsvarošanas mehānisms, kas novērstu iespēju pilnībā bloķēt senāta darbu. (Jāņem vērā, ka padomē augstskolas pārstāvji paredzēti mazākumā.)
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pēdējā sēdē Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Senāta priekšsēdētāji Mārcis Auziņš un Elīna Gaile-Sarkane sīki iepazīstināja ar esošo augstskolu pārvaldības modeli, kas abām augstskolām ir līdzīgs, jo tajā ietilpst satversmes sapulce, rektors, senāts un akadēmiskā šķīrējtiesa. Liela loma tajā ir tieši senātam. LU darbojas 50 senatori (katras fakultātes un citu struktūrvienību pārstāvji, 20% – no studentu vidus), ir priekšsēdētājs un divi vietnieki. Senāta locekļiem šis pienākums ietverts darba slodzē, priekšsēdētājam ir noteikta darba samaksa – puse no profesora vidējās algas, vietniekiem – puse no priekšsēdētāja samaksas. Līdzīgi kā Saeimā sava vieta ir komisijām – LU tās ir četras (stratēģijas, satversmes, akadēmiskā, finanšu un budžeta). Katrai ir savs vadītājs, sēdes notiek reizi mēnesī, un tajās tiek izvērtēti iesniegtie priekšlikumi, nereti karsti diskutējot par tiem, skaidroja Auziņš, piebilstot, ka tiek apmaksāts arī komisiju sekretāru darbs. Senāts skata tādus svarīgus jautājumus kā augstskolas budžets (to gatavo augstskolas vadība), stratēģija un struktūra (jaunas fakultātes, amata vienību, studiju programmu izveide), profesoru un asociēto profesoru vērtēšana. Senāts ir arī tas, kas lemj par rektora algu. Auziņš atzina, ka vājā vieta šajā sistēmā ir tas, ka, lemjot par savas fakultātes budžetu, tajā piedalās fakultāšu pārstāvji, kas "rada emocionālu piesaisti".
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdien, 3. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!