Augulis teica, ka Latvijā katru gadu pastiprinās autoceļu kvalitātes uzraudzības un ik gadu tiek veikti arvien vairāk testi.
Pēc satiksmes ministra teiktā, kopumā pagājušā gada testi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem uzrāda ceļu kvalitātes uzlabošanos, pērn veiktie testi uzrādīja mazāk neatbilstību (veikti 12 352 materiālu paraugu testi). No 135 pērn novērtētiem objektiem 27 atklātas dažādas neatbilstības.
Viņš atzīmēja, ka kopš pagājušā gada sezonas, lai uzlabotu ieklātā asfaltbetona sablīvējumu un līdzenumu uz intensīvi noslogotiem ceļiem, objektā piegādāto asfalta masu pārmaisa speciālās iekārtās tieši pirms ieklāšanas. Tādā veidā tiek novērstas transportēšanas laikā iegūtās asfalta masas temperatūras un graudu sadalījuma atšķirības.
Pērn 2017. gadā ceļu būvniekiem Latvijā kopumā piemēroti 16 līgumsodi un gandrīz visi tika piemēroti par satiksmes organizācijas un pievedceļu uzturēšanas pārkāpumiem, kā arī termiņu kavējumiem.
Komentējot autoceļu uzturēšanai izlietoto finansējumu, Augulis atgādināja, ka 2017.gada ziemas sezonā - janvārī, februārī, martā, novembrī, decembrī - autoceļu uzturēšanai izlietoti 32 812 307 eiro. Turpretī 2017.gada vasaras sezonā autoceļu uzturēšanai izlietoti 32 283 075 eiro.
Valsts autoceļu komplekss ikdienas uzturēšana ietver 200 dažādu darbu veidus, kurus veic visā Latvijas teritorijā, dažādos laikos un dažādā apjomā. Tiem ir atšķirīgas izpildes tehnoloģijas, kvalitātes prasības un izmaksas. "Ceļu uzturēšanas izmaksas salīdzinoši pa gadiem īpaši nemainās. Protams, no laika apstākļiem ir atkarīgs, vai ir jāveic preventīvās kaisīšanas vai jāpārstumda liels daudzums ūdens, par ko ir attiecīgi jāsamaksā. Tie ir daudz un dažādi apstākļi, kas ietekmē ceļu uzturēšanu un būvniecību," rezumēja Augulis.
Viņš atzīmēja, ka pagājušā gada beigās atkušņa un šķīdoņa dēļ Latvijā tika ieviesti transporta masas ierobežojumi 158 grants autoceļu posmos 1253 kilometru kopgarumā.
Augulis arī uzsvēra, ka VAS Latvijas valsts ceļi (LVC), atbilstoši Satiksmes ministrijas deleģējumam, veic Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) pildīto darbu tehnoloģijas un kvalitātes pārbaudi atbilstoši tehniskajās specifikācijās noteiktajām prasībām, ka arī pārbauda uzradītā darbu daudzuma atbilstību faktiski izpildītajam, izvērtējot izpildītā darba lietderību.
Neatbilstošā kvalitātē un apjomā izpildītos darbus nesaskaņo apmaksai un pieprasa novērst atklātos trūkumus.
LOSP ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 60 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
Skaisti skan
Bedre
ļuļa