Viņš bija spiests atkāpties, jo nespēja atrast dokumentus, kas apliecinātu, ka viņš jau 2007.gadā atteicies no Lielbritānijas pilsonības.
Saskaņā ar Austrālijas konstitūciju personas, kurām ir arī kādas citas valsts pilsonība, nedrīkst kandidēt parlamenta vēlēšanās.
Ieskaitot Fīniju, pēdējo sešu mēnešu laikā dubultpilsonība radījusi problēmas jau 12 austrāliešu politiķiem.
Fīnijs žurnālistiem Melburnā sacīja, ka nespēj pierādīt, ka nav dubultpilsonis, tādēļ nolicis savu deputātu mandātu.
Fīnija lieta decembrī tika nosūtīta uz Augstāko tiesu reizē ar leiboristu senatores Keitijas Galaheres lietu. Galahere acīmredzot bijusi Lielbritānijas pilsone, kad kandidējusi 2016.gada vēlēšanās.
Par Fīnija vietu parlamenta apakšpalātā tiks rīkotas papildvēlēšanas, kurās Fīnijs negrasās piedalīties.
Dubultpilsonības jautājuma dēļ amatus zaudējuši jau desmit senatori un apakšpalātas locekļi, arī Austrālijas vicepremjers Bārnabijs Džoiss, kurš vēlāk atguva savu amatu papildvēlēšanās decembrī.
Saskaņā ar 2016.gadā veiktās tautas skaitīšanas datiem 49% Austrālijas iedzīvotāju ir dzimuši ārvalstīs vai arī viens no viņu vecākiem ir dzimis ārvalstīs.