Makejs atzina, ka Eiropas Savienības (ES) un Baltkrievijas attiecībās ir zināmas problēmas, taču tas nenozīmējot, ka nav jāsadarbojas sfērās, kur tas ir iespējams, piemēram, robežsardzē, cīņā pret narkotikām un cilvēktirdzniecību. Savulaik kā labais piemērs starp Austrumu partnerības valstīm piesaukta Ukraina, taču tagad situācija mainījusies un, piemēram, eiroparlamentārieši Viktoru Janukoviču sauc par diktatoru.
Latvijas ārlietu ministrs gan uzsvēra, ka "kardinālas pozitīvas izmaiņas ES un Balktrievijas attiecībās, protams, iespējamas tad, ja tiek risinātas arī politisko brīvību, politisko pamatiesību lietas Baltkrievijā".
Tikšanās reizē neiztika bez situācijas Ukrainā apspriešanas. Abi ministri sacīja, ka vēlas redzēt Ukrainu kā stabilu un teritoriāli vienotu valsti.
Baltkrievijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka negatīvi vērtē Ukrainā notiekošo, kas vērtējams kā traģēdija. "Mēs uztveram Ukrainā notiekošo kā traģēdiju un, protams, mums ir žēl upuru." Viņš uzskata, ka no situācijas būtu bijis iespējams izvairīties, ja līdz Viļņas samitam vai uzreiz pēc tā tiktu sperti zināmi soļi. Tieši kādi, Makejs neatklāja, bilstot: " Tas skar visas puses, kas iesaistītas šajā procesā."
Tāpat Baltkrievijas ārlietu ministrs sacīja, ka viņa valsts būtu gatava dot politisko patvērumu Janukoviča līdzgaitniekiem, ja būtu pilnībā pārliecināti, ka viņus vajā nelikumīgi un tikai politiskās pārliecības dēļ. Pagaidām gan šādi lūgumi nav saņemti.
Makejs arī teicās nezinām par mācībām, kas notiek netālu no Ukrainas robežas, jo Baltkrievija ar tām neesot saistīta. Savukārt Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija ļoti rūpīgi vēro mācības, kas šobrīd tiek rīkotas Ukrainas robežas tiešā tuvumā un arī ne tik tālu no Baltijas valstīm. Karavīru skaits tajās esot lielāks nekā savulaik Krievijas un Baltkrievijas kopīgajās Zapad 2013 mācībās. "Es nedomāju, ka militāra spēka demonstrācija tieši pašlaik, tieši šādos apstākļos veicina reģionālo drošību un stabilitāti, un notikumu attšitību Ukrainā poziutīvā virzienā," uzsvēra Rinkēvičs.